Marla - pēc likteņa lēmuma

cilvēkam nav tiesību mirt kamēr viņu mīl...

telefonzvani... tukstoš nepieņemto telefonzvanu... no rīta zvana draugi, apgalvo ka mīl, bet nevar atbraukt...

tik grūti no visa atteikties un samierināties ar neatgriezenisko..

aizver acis un skumjas gāžas virsu...

es zinu ka jau drīz atkal meklēšu jaunus spārnus, bet pagaidām šķiet ka tam visam nav jēgas un dzīve ir tikai divkosīga spēle...

gribas pacelties nesasniedzama augstumā, aiziet nebūtībā...

bet kādreiz nebūtība pazudis un es varēšu tevi aizmirst... tāds man ir raksturs – atcerēties tikai labo...

pagaidām es esmu nepieejams abonents...

pareģojama nākotne jau tuvojas, es vienkārši gaidu, jau ir daudz vieglāk...

mani piepilda cita pasaule, jauna un šķiet spilgta, tikai bezjēdzīga, bet cieta, laikam tieši tāpēc vilina...

Tu pārej citā statusā – mīlēt pagātni... es tevi atceros... un... smaidot ar citu smaidu, dzīvoju citu dzīvi citā pasaulē...

bet es točno atkal bušu stipra un brīva, mīloša tajā pasaulē kur par tevi būs tikai atmiņas...