Klusumam nevajag izskaidrojuma, klusums pats ir patiesības zīmogs. (c)
... ieklausos, kā klusums san...
bez vibrācijām, bez cīņas, bez naida un nožēlas...
tas nav samierinājums, tas ir saprašanās...
... klusums mēdz būt ari naidīgais...
kad cilvēks cilvēkam vairs nevēlas ne vārdu sacīt, tā pasvītrojot savu attieksmi, savas dusmas un nicinājumu...
tāds klusums nepalīdz neko saprast, tur nevar atrast neko interesantu un labāk būtu pavisam to neredzēt, nepiedzīvot, aizmirst...
... dažreiz tik ļoti gribas no vārdiem izprast to, ko esam jau zinājuši domās, jautājam “Vai tu mīli mani?” un tā reizēm izjaucam visu ko jau pateica klusums, acis un roku saskāriens... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
