Marla - Komentāri

Jauka diena... Spīd saulīte... Mazliet skumji un nemaz negribas strādāt... Skatos pa logu, dzeru kafiju un domāju par vienu cilvēciņu. Dažreiz tik grūti atrast vajadzīgus vārdus. Es negribu viņu sapināt vai aizvainot... bet... es ielauzos viņa dzīvē kā viesuļvētra, nepakļāvīga, trakgalvīga, nelīdzīga citiem, bet pienācis laiks pazust.... Gribas pateikt “Nepārdzīvo, viss paries. Tāda ir dzīve. Tu noteikti satiksi cilvēku, kurš tevi sapratis, atbalstīs, nomierinās, mīlēs... bet tas nebūšu es.. es biju tikai īss saules stariņš tavā dzīvē...”
Muļķīgi vai nē? Var taču vienkārši pateikt “tas nav iespējams” un aizmirst...