|
Ļoti gribas noslēpties... nav svarīgi kur... nav svarīgi kāpēc...
Gudra meitenīte, kura visu zina...
Zina, bet vienalga nedara tā kā vajag... gaida... šķirsta dzīves lapaspuses, nelasot tas... augstas acīs slido pa lapaspusēm, auksti pirksti šķirsta tas... gaidi... mani sevi skatoties savās acīs un tajā paša laikā meklē patiesību... muļķīgi, skumji, riebīgi...
Spēle bez noteikumiem, kurā tu, meitenīt, nogrima...pazaudētas gandrīz visas kartes, nav ne taktikas ne stratēģijas, mērķis jau arī izskalots... Bail soļot un tu mīņājies uz vietas...
Un tas viss klusējot, pat tad kad vajadzētu kliegt.... nopietns skatiens smaida vietā... klusēšana pļapašanas vietā... domas rīcības vietā... padomi visiem izņemot sevi...
Un gribas noslēpties... aizvērt acīs, aizbāzt ausis... bet tas nepalīdzēs... iekšējais balsis... atver acīs... spogulis... un tur... tu... pazīstama svešiniece, kura pati nezina ko grib... nē, zina... šodien – noslēpties... bet rīt?? |