|
Es paliku sevī…
Es esmu vienkārši laimīga… bez jebkāda iemesla… Laimīga tāpēc ka kaut kur ir kaut kas, tāpēc ka es esmu šeit, tāpēc ka viss pēkšņi pazuda… viss kas tik ilgi mocīja… Pilnīgi negaidīti viss atgriezās savās vietās… Nē, ne šeit, tur – manas dvēseles pasaulē, kur no vienas puses ir skumjas, no otras prieks… bet pa vidu ir manas dvēseles altāris… tur valda harmonija… uz altāra var redzēt maziņu kristālu – tas ir mana dvēsele… |