Marla - 5. Jūnijs 2003

About 5. Jūnijs 2003

08:56
Es zinu, ka tev ir grūti…
Es zinu, ka tev ir problēmas…
Es zinu, ka tu esi nikns uz visu pasauli…
Es zinu, ka tev neviens nav vajadzīgs…
Es zinu, ka manu līdzjūtību un velēšanas palīdzēt tu uztversi kā žēlumu un nepieņemsi to…
…Tāpēc ka tu nolēmi būt stiprs un lepns… spītnieks…
Bet atļauj man izdarīt kaut ko tava labā… manēja… mūsu labā… nemeties niknuma okeānā, no turienes tik grūti izsprukt…

09:40
Pēdēja laikā daudz domāju par sevi… kāda es īstenībā esmu… kāpēc daru to ko daru…par to ko es vairāk mīlu, sevi vai citus…
Es esmu:
- pietiekami simpātiska lai patiktu cilvēkiem…
- pietiekami valdzinoša lai daudz sev atļaut…
- pietiekami izglītota lai mani būtu interesanti klausīties…
- pietiekami gudra lai “pareizi” uzvesties…
- pietiekami taktiska lai ar mani būtu patīkami paklusēt…
- pietiekami godkārīga lai sevi aizstāvēt…
- pietiekami laipna lai mani varētu mīlēt…
- pietiekami liela gudriniece lai kaut ko slēpt…
- pietiekami principiāla lai nebūtu vēlāk kauns par…
- pietiekami ciniska lai izsaukt cieņu…
- pietiekami bezprincipiāla lai izdarīt karjeru…
- ar pietiekami labu figūru, lai mierīgi izģērbties apgaismota telpā…
V obs4em... es sevi mīlu...

13:27
Cilvēks, kurš vienreiz izjūta patieso jūtu uz visu paliekošo mūžu pārvēršas par kropli… No šī brīža viņš pretēji savai gribai uzliek liekuļa masku ēnas teātrī un uzvedas kā dresēts pūdelis… Patiesa mīlestība atstāj sirdī brūci, no kuras piedzimst personība. Personība, kuru vairs nevar nogalināt ne ar kādu dopingu, ne ar kādam jaunam jūtam. Tas jūtas tu pārnesīsi caur visu savu dzīvi… Attiecības ar citu vīrieti, darbs, atpūta, bērni – tas viss jau ir otrās šķiras prece… Patiesa mīlestība nozaga tev pasauli, izšķīdināja krāsas, apraka tavus sapņus, atstāja tev tikai fantāzijas… Nožēlojamas fantāzijas patiesas mīlestības vietā… tas mīlestības, par kuru var ciest tikai klusējot, atcerēties viņa seju, ķermeņa izliekumus, dvēseles elpu…
Atmiņas – tas ir kaut kas smags un briesmīgs, atmiņas tik ļoti kaitē… gribu iemācīties nevis aizmirst, bet neatcerēties…žēl ka tas laikam nav iespējams…
Top of Page Powered by Sviesta Ciba