|
Tu atnāksi, bet kas mūs turēs kopā? Vai tuvums šis drīz neliksies kā krusts, Jo mēs kā bites katra savā stropā Vien sava medus saldmi spēsim just. Tu atnāksi, bet kas mūs turēs kopā, To neatgūt, kam lemts bij kādreiz zust. Met zvaigžņu ēnas logā vientulība, Un visu svītro viņas melnais krusts. © autors nezināms |