| 16. Aprīlis 2003 |
|
…tomēr atradās cilvēks, kurš ka atceras man pavisam citu, kuram žēl ka es vairs neesmu tāda kā agrāk. Nezinu kāpēc, bet man bija sāpīgi to dzirdēt. Aizdomājos par to kāda es biju. Žēl, bet tā meitene nomira. Es vairs nekad nebūšu tāda kāda biju. Bezrūpīga…mazliet naiva…dzīvespriecīga…labsirdīga…laikam es biju atsaucīgāka… |
| Tas notika aizvakar... | 11:41 |
|---|
|
Neizgulējos... lēni un gandrīz ar aizvērtam acīm eju uz darbu... Pēkšņi pamanīju ka tieši man pie kājas virpuļo sausa kļavas lapa, dzeltena ar brūniem dzīslojumiem... bet tagad ir pavasaris nevis rudens... Apskatījos apkārt – neviena kļavas koka tuvuma... No kurienes tad atlidoja šī lapa? ... Atceros, ka kādreiz lasīju kādu fantastisku un ļoti romantisku stāstu kur bija teikts ka kļavas lapas ir cilvēki, un ja kāda kļavas lapa atlido pie tevis, tev to jāņem līdzi, jo šī lapa simbolizē liktenīgu tev cilvēku, kuru tu drīz vari satikt, kurš ienāks tavā dzīvē ar šo kļavas lapu... Es jau sen neticu pasākam un tautas novērojumiem... nezinu kāpēc.. bet es pacēlu šo kļavas lapu... |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |