|
...jutos kā bezsvara stāvoklī... |
|
...sniegs...stiprs vējš...aukstums...atkal ziema...sētā jau zieda sniegpulkstenītes...negribas neko darīt, negribas nekur iet... Un tik dīvaina miera sajuta... es esmu mierīga...mani nekas neuztrauca...mani netracina apkārtēji...man negribas atrast kādu kluso stūrīti un noslēpties tur... esmu mierīga... savadi... pavasaris?? |
|
Ja tu kādreiz sajutīsi ka sabruka pēdēja siena, kura aizsargāja tevi no apkārtējiem, kad paliksi aci pret aci ar visu pasauli – bezgalīgi vientuļš un bezgalīgi neaizsargāts, kad šķiet ka pat vēja pūsmiņa var tevi salauzt, sabojāt, nogalināt, tikai šajā brīdī tu pēkšņi sapratīsi ka tevi vairs nebiedē pat viesuļvētra – tev nav ko zaudēt … Tikai tad tu sapratīsi ka esi brīvs cilvēks … Tikai tad kad tu atbrīvosies no visam savas dzīves ēnām tu kļūsi par brīvo cilvēku … Dzīve tev atkal uzsmaidīs, tu ieredzēsi šo pasauli no citas puses, tikai tad sapratīsi cik bezjēdzīga un tajā pašā laikā nenovērtējama ir brīvība … |