| 25. Marts 2003 |
|
Vientulība...
Cik daudz izteikts vienā vārdā. Vientulība. Cik savada sajūta. Cilvēks var būt vientuļš ļaužu pūlī, ģimenes lokā, vienatne ar mīļoto cilvēku. Vientulība – tas ir īpašs dvēseles stāvoklis. Ja tu sajūti vientulību kaut vienreiz tā paliks ar tevi uz mūžu. No vientulības nevar aizbēgt, nevar noslēpties, vientulība vienalga tevi atradis. Vientulība – tas ir kā maza sava pasaulīte. Dažreiz tu vēlies palikt viena, alksti pēc vientulības, sapņo par vientulību. Tas ir veltīgi. Nevajag. Vientulība nekad nenāk viena. Vientulības galvenie pavadoni ir skumjas, bēdas un sāpes. No vientulības bezjēdzīgi bēgt. Vientulība ir mūžīga. Vientulība var novest līdz izmisumam. Dažreiz šķiet ka vienīgais glābiņš ir nāve. Bet var būt arī pēc nāves vientulība tevi atradis un būs ar tevi, kļūs par tavu visuzticamāko pavadoni, pastāvīgo un nemirstīgo pavadoni. |
|
Katram cilvēkam ir savi paņēmieni, kuri palīdz aizsargāties no apkārtējas vides. Kādreiz es uzskatu ka cilvēkam kurš nekad neruna par savu mīlestību, par savam sāpēm, par to kas sagādā raizes nav jutu, tas ir bezjūtīgs cilvēks. Tagad es saprotu ka tas ir vienkārša cilvēka noslēgtība. Ja dzīvē bija daudz sāpes un vilšanās cilvēks kļūst līdzīgs klaiņājošam sunim, gaida no apkārtējiem tikai kārtējo jūtīgo spērienu, jaunas sāpes. Agresija ir mana reakcija uz uzmanību un mīlestību pret mani. Var būt tas grūti saprast, bet tā ir, laikam man vienkārši bail, dvēselē es mīlu, bet nekad to neteikšu... |
|
Mēs visi esam mīlestības cienīgi. Un galu galā mēs visi esam tikai cilvēki. Un daudzreiz tuvāki mēs esam tieši tad, kad uzticam otram savus noslēpumus, bailes un tas tiek uzklausīts ar izpratni un interesi. Bet dažreiz par šim lietam tik grūti runāt, tu it kā gribi visu pastāstīt, paskaidrot, bet nevari... |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |