| 18. Februāris 2003 |
|
Vai ir vērts no rīta agri mosties un laikus ierasties darbā, lai pēc tam tur gulētu? |
|
Man patīk vakarus pavadīt vienatnē, dzerot smaržīgu tēju no milzīgas dzeltenas krūzes. Dievinu šo nedaudz skumjo vientulības sajūtu. Manuprāt, esot divatā ar sevi vari saprast kas līdz šim bijis neskaidrs – kāpēc gribas raudāt, kāpēc daži joki nešķiet smieklīgi, kāpēc kaitina lietas un cilvēki, kuri kadreiz bija mīļi, kāpēc naksnīga pilsēta lik justies skumjai, kāpēc…it tik daudz ko var pārdomāt…Bet dažreiz doma arī par to, ka ja tā turpināsies blakus nebūs tuva un mīļa cilvēka, kad gribēsies, lai tevi samīļo un saprot, ja ir grūti…neviens tevi pēc garas un nogurdinošas dienas nesagaidīs mājās ar vakariņām un smaidu… |
|
If one day you feel like crying...
Call me.
I don't promise that I will make you laugh,
But I can cry with you.
If one day you want to run away...
Don't be afraid to call me.
I don't promise to ask you to stop,
But I can run with you.
If one day you don't want to listen to anyone...
Call me.
I promise to be there for you.
And I promise to be very quiet.
But if one day you call...
And there is no answer...
Come fast to see me.
May be I need you... |
|
Mūžīga problēma: izsalcis – grības ēst, paēdis – negrības strādāt. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |