man tagad arī ir tas spotify un tur tikai Jovanotti un Zemfira.(pavasarim vispār piestāv krievi un itāļi). Pagaidām es tikai taustos, bet mana krievu hip hopa tur nebija, toties tagad es varēšu uzzināt, kas piemēram, ir tas XX par ko visi runā
Pirmizrādes atšķiras ar to, ka dāmu istabas rinā drūzmējas prominentas dāmas. Un man joprojām grūti sktīties uz Skrastiņu, jo viņš tak runā kā Simsons!
Bistro " Priedaine" ir tā vieta kuru nogalinās oficianti. Žēl man patika lielā ļustra un garšoja ēdiens.
Sulas negrib tecēt pat kļavā, sniegs līdz ceļiem. Pa ceļam redzējām daudz stārķu, mūsējie nav , cerams viņi siltākā vietā ar labāku pieeju varžu kājiņām. Liekas Smilas jaunkundzes sniega sajūta ir šobrīd mana mīļākā grāmata, paņēmu no plaukta un gribu lasīt atkal.
Pasha pagatavota, cava ielikts aukstumā, vīrieši zāģē malku, Vecmamma cep kēksu, bērni klāj galdu. A mēs ar mazo,murrājošo kaķi pirms pusdienām palasīsim Jelgava 94.
Pie rīta kafijas nogriezu gabaliņu no vakardienas super blīvi drupenā kēksa, uzziedu filadelfijas sieru un lāceņu ievārījumu.
A, sieriņš ta light :P
Kā gan var pārtraukt tikties ar vīrieti, kurš uz lūgumu atnest kaut ko garšīgu atnes tiramisu un Hagen Dazs saldējumu?
Maksāšu 10 latus, lai tikai kāds paguļ blakus.
upd - tikai bez runāšanas!
Noklausījos pāris Z. jaunās dziesmas , izlasīju satori rakstu, bet galvā visu laiku skan Minus -140
Sen Brīvības ielā, pie Cēsu ielas bija pelmeņu ēstuve, tagad man ļoti sagribējās tos pelmeņus. Ar visu to pienaino ūdeni kurā pelmeņi varīti, krējumu un alumīnija karotes arī,protams.
Liepājā visiem Pastniekiem un Kapteiņiem pogas izgriezuši 3Kungi, jo tur ēdienkartē ir Peldošās salas!
izrādās ir tādas auzu klijas un ir ļaudis kas tic ,ka viņas glābs cilvēci no resniem cilvēkiem. Runā ka siera kūkas un laša pīrāgus var no tām klijām cept un par miltiem aizmirst
"Помнишь, да нет, ни фига ты не помнишь"
Bet man ir 2007. gada koncerta ieraksta audio fails, kur Z. vienas dziesmas vidū saka:" Рига, добрий вечер, Рига". Un es visu atceros - foršos krievus, koncerta sākumu kas kavējās 2 stundas un visi dzied līdzi.
Kad es tikšu galā ar baltic miles helpdesku( kas nedēļu nevar atbildēt uz epastu ar vienkāršu jautājumu), es ķeršos pie Rīgas namu pārvaldnieka ( kas 2 gadus nelabo jumtu)
2013. gads atnesis atskārsmi,ka es līdz šim esmu maldījusies tumšā mežā dzerot Bacardi un Havana club( un laivu braucienos arī kaut kādu donu Paskālu) un domājot ,ka tas ir tas kā rums garšo( pēc kolas, laima un spirta).
Garā ceļa īsināšanai, uz prāmja, netīšām iepirkts Venecuēlas Cacique (11 eiro par 0.7) atklājis pasauli, kuru rums labak garšo tīrs.
Es izcepu nevis amarečus,jo amaretti ir uzpirksteņa lielumā, bet kaut kādus mandeļu tupeņus.
Toties garšvielu bundžā atradu mandeļu esenci, pirktu sen, sen Sardīnijā. Šodien noderēja.
" Paldies Dievam! Es jūs zinu, jūs vienmēr ziedojiet" sauc Krišnu zupas virtuves naudas vācej tante, ieraugot mani uz ielas ( viņai nebūtu jāsaka Hare Krišna?)
Vēl viņa vienmēr man iedod 2 paciņas ar cepumiem
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)