Laikam jūtos vīlusies. Man atmiņā ir 1991.gada 13.janvāris, kad uz mītiņu atnāca pusmiljons. Aptuveni ceturtdaļa Latvijas. Un toreiz ikvienam bija skaidrs, ka ar tik masveidīgi paustu viedokli nevar nerēķināties. Es patiešām gaidīju, ka Doma laukums būs pārbāzts, ka cilvēki spiedīsies apkārtējās ielās, lai vismaz dzirdētu, kas notiek laukumā. Izrādās, lielākajai daļai ir poh***. Lai kam es nejautātu- Nu, Tu iesi?- gaisā netverami parādās tā pati miegainā sajūta kas tajā multenē par Ziemeļmeitas lūkošanu, kur bija tie kūtrie speķamutes, kam interesēja tikai rīt. Ko ēst taču pagaidām ir- kāpēc kaut kur jāiet? Šī vienaldzība mani apbēdina krietni vairāk kā apdzērušos pokemonu ālēšanās. Lai nu kā, es savu pilsoņa pienākumu esmu izpildījusi. P.S. No kultūras pasākumiem es apmeklēju vienīgi revolūcijas.
|
"Freedom’s just another word for nothing left to lose..." Viss liecina, ka drīz būsim brīvi. |