Pārvērtību · mājvieta

Domās lēnām lieku puzli tai dzīvei, kādu sev vēlos izveidot. Izveidot- jo pagaidām man ir vāji attīstīta tā unikālā spēja vienkārši intuitīvi iet pa SAVU ceļu, par ko es apbrīnoju dažus savus paziņas.
Ja prasība pēc laiks, daudz laika pašai sev mani urda nepārtraukti, tad kāda cita atkal un atkal aktualizējas vēlos rudeņos. Gribu varēt vēlu rudenī doties uz dienvidiem un palikt tur līdz pavasarim. Nē, nekādas ekstras. Tikai siltumu un sauli. Iespējams, iepriekšējā dzīvē esmu bijusi gājputns.

Iepatikās tā doma par gājputnu. Sagribējās piemērīt sev kārtējo identitāti.
Kas es varētu būt?
Kokā dzīvot- nē, es stabilāk jūtos uz zemes.
Ūdensputns? Ūdens man patīk, taču aukstā laikā es uz to labāk skatos no malas. Un tomēr- man to vajag blakus arī rudenī, arī ziemā. Ja uz zemes, tad kur es slēptos- alā, labības lauka vidū, pilsētas burzmā? Neciešu civilizāciju... visdrošāk man šķiet tur, uz kurieni cilvēki nebūt neraujas, bet tie, kas tomēr dodas, ir savējie. Mežā? Cilvēks tiek galā arī ar to.:(
Pagaidām man tas viss izskatās pēc purva vai kādas vecupes džugļiem, ko normāli ļaudis pat dienas gaismā apiet ar līkumu.
Kas tur dzīvo?
Dzērves, dumbrvistiņas, sīgas, gārņi... Gribēju iebilst, ka gārnis neder, jo ir vīriešu dzimtē, bet atradu, ka tam ir otrs nosaukums- dzēse... Nemaz tādu agrāk nezināju. Un man patīk, kā tas skan.

Pasapņojām?
Škic, atpakaļ pie darba!:)