Pārvērtību · mājvieta

Viena pasakaini skaista rudens diena, saule, raibas lapas zem kājām un pāris vismīļākie cilvēki blakus... tik parasti, neoriģināli un vienkārši, un no tā viss nostājas savās vietās, un pasaulē atkal valda miers, kārtība, mīlestība.
Bet prātam gribas visu sarežģīt, prāts urbina un meklē - kas šajā shēmā ir tā komprese uz pieres, kas nomierina, kas sakārto sajūtas? Kas?

Laikam beidzot sapratu, kā tas ir- atlaist, lai paturētu. Ļaut iet, lai redzētu nākam. Pieņemt, kā ir, lai izmainītu.
Tikai tas nav prāts, kas saprot. Tas ir kaut kas, kam vispirms bija jāpārdeg drošinātājiem, lai sāktu strādāt.