Nekad nebūtu spējusi kaut iedomāties, ka kas tāds reiz notiks + to izdarīt bija tiešām grūti. Nu man ir arī skumji, jo 4 gadi tomer nav joks..
Es atzinos Vadei, ka esmu zaudējusi interesi par viņu. Tas nozīmē- kā ar nazi. Ilgu laiku viņš klusēja. Tad teica, ka saprotot, taču viņš šaustīja sevi par "kāpēc?!". Teicu, ka nespēju sev to piedot.
it kā viss beidzās mierīgi un klusi. Vienīgi- katrs no mums nu slīka pārdomu jūrā, tā arī nespējot rast atbildi, kas mūs līdz šim novedis.

Neliels robiņš-tukšumiņš. Jo viņš taču vienmēr bija man līdzās, lai arī kur mēs abi atrastos, viņs taču devās mani meklēt uz Franciju, viņš taču bija mana labakā fantāzija un es viņa, nezinot par viņu iti neko, zināju par viņu tik sasodīti daudz.. neticot nevienam viņa vārdam, es ticēju pilnīgi visam, ko viņš man teica, stāstija, viņš vienmēr ļāva man saglabāt ticību sev un justies īpašai, utt.
Taču kas viņš man skaitijās- draugs, kolēģis, mīļākais, paziņa, svešinieks? Kas? Tipakt klusi kā viņs ienāca manā dzīvē, tā arī pilnīgi dabiski un neuzkrītoši no tās izslīdēja, saglabajoties kā leģenda manās atmiņās. Viņam vnk vairs pie manis nav vietas.

neprotu izskaidrot to, kas vakarvakara notika.

Tu atveri man acis un liki to saskatīt. liki man noticēt, ka neesmu tāda. Tu liki man saprast, ka manī ir vairāk.
Tu esi pirmais, kam ir brūnas acis.-manās fantāzijās.-manā platonijā.-jauns stāsts?!

daudz maiguma un jūtamu smaržu. Tu baidies. es baidos. Tu smaidi. es smaidu. Tu gribi, bet klusē un klusītēm trīci, vēlēdamies ko pavisam klusu, maigu un patīkamu iečukstēt manās tikko sasilušajās ausīs.no rīta Tu vēlējies sajust manas rūpju pilnās rokas savās. Tu vēlējies, lai pārklāju Tavu seju ar skūpstiem. Tu vēlējies apskaut mani un sajust mana kakla mierinošo smaržu. Tu nobijies par to, ka nevarēsi tikt uz lekcijām un aicināji mani aiziet Tev līdzi uz dambi. Viss bija kārtībā, nekas nebija applūdis, vilciens taurēja. lai arī cik auksts, stindzinošs bija tas vējš, kas sitās pret logu un mēģināja ielauzties pa durvu apakšu.. mums bija silti. un nu man ir auksti, jo Tevis šeit nav. tas ir visvienkāršākais trūkums pēc otra maigā siltuma, nekas vairāk, nekas mazāk. ta nav vientulība un tas nav bezspēks.

es zinu, ka tā bija Tava balss..

viņa teica,ka nu Tu kādu ilgāku laiku neliksi man mieru. es ceru, ka ta būs.

veikals.

es+Eduards- pērkam kaut ko, ko vakarā ēdīsim.

pretī nāk vīrietis melnā mētelī, apakšā uzvalks ar ideāli pieskaņotu kreklu, kakla-saiti, nedaudz pagariem matiem, steigā+ sieviete ar blondiem matiem, īsa auguma, neviena tauciņa, augstpapēžu kurpēs, gariem nadziņiem.

ON-" Čau!"
ieplestām acīm, pārbijusies līdz nāvei.. ja-" Čau!"

iedod man buču.

ja-" Andis- Eduards, Santa-Eduards."
vīriešu rokas spiediens, satiktās personas lielā ātrumā nozūd starp plauktiem.

Eduards-" Tavs bijušais?"
ja-" tas bija mans tēvs.."