viņš aizejot atskatījās..
es aizejot noskūpstīju viņu uz vaiga.. vairs neatskatījos..
es lūdzu kaut šis stāsts reiz beigtos!
mazliet par sāpīgu, lai turpinātu savu platoniju, taču viņš savā acu skatienā izteica visu, kas bija nepieciešams.. viņš arī tai tic..tas merināja viņa nu pat nodarīto.. kas atkārtojās un atkārtojās manā prātā.. tas bija teātris- neko nejutu!

    iespējams, neviena meitene viņu nav mīlējusi tik stipri, kā to darīju es..bet viņš to pat nepamanīja, nenovērtēja!

Paldies Tev par šo stāstu..