satikšanās pēc tik ilgas neredzēšanās nezivērtās gluži tik patīkama, kā bijām ieplānojuši.. braucot mājās.. pirmais strīds (biju jau aizmirsusi, cik ļoti mani spēj kaitināt katra kustība, katrs vārds, katrs sīkums..) pārradāmies mājās.. * trūkst pārsi stundas* uz mani sāka kliegt un es devos prom, lai nebojātu nevienam gara-stāvokli.. pāris stundas pastaigājusies, atkal devos mājās- sajūta bija tāda, it kā izmantotu otro iespēju.. patiesību sakot, šķiet, ka viss bija daudz, daudz labāk vienīgi Kārļa dēļ, kurš bija atbraucis.. (viņš vienmēŗ man visu uzlabo)!
Apvainoja par to, ka man neesot emocuiju.. bet es netaisos tās uzspēlēt- ja nav, tad nav.. vaina esot mani- nu lai nu tā būtu, bet es tik un tā netaisos uzspēlēt neoko un lēkāt apkārt kā tāda debīla blondīne, kas pārņemta ar naivumu.. redzu kā to dara Anna- gribas pieiet un uzvemt.. 2mēneši vēl nav gads.. mēs taču runājām katru dienu un vakaru.. kāpēc viss tik ļoti jāpārspīlē?! Šis pasākums taču nebija piespiedas kārtas..!
*iesaku noskatīties vienu no SAAB pavisam vecajām reklāmām- vnk ģīpstu!