atvērts pasaulei
ar atvērtām rokām, atvērtu sirdi, smaidu, kas nāk no sirds un ir patiesi pilns laimes. vairs neatceros kā un kas notika tad, tad un tad.. zinu tikai faktus par to visu. iespējams, tāpēc arī viņi mani nesaprot. ja nekontaktēsies ar mani vairāk par mēnesi- Tu vairs nepazīsi mani un nevarēsi teikt, ka pazīsti.. jo es jau būšu cita. gan Tu man, gan es Tev nu būsim sveši. Un te nu redz' vai neredz'.. līdz ar manu "amnēziju" vai kas tas ir- nezinu.. es spēju būt laimīga, jo mani nespēj skumdināt vai nomākt pašas sastrādātās glupības. iespējams, tāpēc es varu būt un esmu tik laimīga. ap tiem faktiem, kurus saucu par atmiņā, es apviju fantāziju un iztēlojos bildi, lai man tomēr būtu kaut kādas nebūt atmiņas, taču to nav un tie ir vienīgi fakti, kurus man stāstījuši citi, kurus esmu redzējusi video.
šāds spars un .. un.. to nespēj aprakstīt, tas pašam ir jāsajūt. Un tas ir īsts, patiess.. tie nav meli. Iespējams, Tu par to pasmiesies vai kaut kā tā, bet redzi nu.. Tu nejūti to un tāpēc nesaproti. Tu vari uz mani dusmoties, kaut ko nepiedot, turpināt mani uzskatīt par nožēlojamu vai kādu tik vēl ne.. bet Tu jau tik un tā nesaproti un nespēj noticēt, ka nav vērts uz mani par izdarītu turēt ļaunu.. es vnk to neatceros, man tas neeksistē.. varētu pat teikt, ka to neesmu nodarījusi es. muļķīgi?! iespējams. katrā nākamajā brīdī es jau esmu cita un nav jēgas man pieminēt to, ko es izdarīju.. nu nav jēgas! NAV... NAV... NAV.. la la la la laaaa... tā ir kā spēle!
laikam esmu slima- traki slima, bet dzīve ir skaista un tāpēc es izbaudu to! esmu laimīga, neturu ļaunu uz nevienu utt., nu labi, gan Tu, gan viņš un viņa mani spēj nokaitināt- ne pa jokam.. bet tas ir uz izgaistošu mirkli! prātā ir 3263465488 vienlaicīgas domas.. nespēju sakoncentrēties un to visu paskaidrot!
vnk- esmu traka tās mīlestības dēļ, kuru jūtu pret pasauli, cilvēkiem un dzīvi.. un šī sajūta ir lieliska! :)
*katrs cilvēks, kuru es esmu kādreiz satikusi, iepazinusi vai kkā tā.. ir daļa manis, manas dzīves un laimes.. arī tie, kuri man sasodīti kaitina- pat riži cilvēki!- arī viņi ir daļa manas laimes.. jo laime jau nav ideālajā, bet vajadzīgs kkas, kas kairina to visu, lai būtu līdzsvars (ja ir ideāli ilgstoši, metas slikta dūša) ;)
šāds spars un .. un.. to nespēj aprakstīt, tas pašam ir jāsajūt. Un tas ir īsts, patiess.. tie nav meli. Iespējams, Tu par to pasmiesies vai kaut kā tā, bet redzi nu.. Tu nejūti to un tāpēc nesaproti. Tu vari uz mani dusmoties, kaut ko nepiedot, turpināt mani uzskatīt par nožēlojamu vai kādu tik vēl ne.. bet Tu jau tik un tā nesaproti un nespēj noticēt, ka nav vērts uz mani par izdarītu turēt ļaunu.. es vnk to neatceros, man tas neeksistē.. varētu pat teikt, ka to neesmu nodarījusi es. muļķīgi?! iespējams. katrā nākamajā brīdī es jau esmu cita un nav jēgas man pieminēt to, ko es izdarīju.. nu nav jēgas! NAV... NAV... NAV.. la la la la laaaa... tā ir kā spēle!
laikam esmu slima- traki slima, bet dzīve ir skaista un tāpēc es izbaudu to! esmu laimīga, neturu ļaunu uz nevienu utt., nu labi, gan Tu, gan viņš un viņa mani spēj nokaitināt- ne pa jokam.. bet tas ir uz izgaistošu mirkli! prātā ir 3263465488 vienlaicīgas domas.. nespēju sakoncentrēties un to visu paskaidrot!
vnk- esmu traka tās mīlestības dēļ, kuru jūtu pret pasauli, cilvēkiem un dzīvi.. un šī sajūta ir lieliska! :)
*katrs cilvēks, kuru es esmu kādreiz satikusi, iepazinusi vai kkā tā.. ir daļa manis, manas dzīves un laimes.. arī tie, kuri man sasodīti kaitina- pat riži cilvēki!- arī viņi ir daļa manas laimes.. jo laime jau nav ideālajā, bet vajadzīgs kkas, kas kairina to visu, lai būtu līdzsvars (ja ir ideāli ilgstoši, metas slikta dūša) ;)