tam tika pielikta daudzpunkte jau tad, kad nespēju izkontrolēt savu darbību un visu pārējo, kas ar un ap to saistīts. beidzās tas pavisam nesen, kad metu pie malas savu platoniju, sapratusi, ka tas ir bezjēdzīgi-man..kā arī-apnicis. tā nu ar vienu knipi tas tika izbeigts- bez šaubām. bet, kas notika šodien-nespēju izskaidrot (meli)-(vnk nevēlos atzīt, ka zaudēju kontroli pār savu smaidu). šis smaids, kurā apvienojās divi smaidi, liekot apzināt saikni, kas tā arī nav izzudusi, bet tā arī vēl neliekot kaut nojaust tās pastāvēšanas sakni, iemeslu un esamību. tad nu lūk- šis 2 in 1 smaids lika uzdot jautājumu- varbūt bija par ātru knipim vaļu ļaut?! bet tad seko atbilde, simtiem atbilžu.. visas ir argumenetētas esejas formā. ja nebūtu knipja, nebūtu šī vienreizējā smaida.

Zini, es atkal noticēju..

nē, to nedrīkst pieļaut. MAN tas jau ir beidzies un to neatgriezt, kā arī no jauna necelšu... turēšos pie savas nostājas, pie sava pēdējā punkta, lai spētu virzīties tālāk. un vienīgi šīs stiprās ticības dēļ visi šie meli pārtop patiesībā..un vienīgi tad, kad zudīs ticība.. vienīgi tad šī mana patiesība par meliem kļūs.

knipis ieslēdza melus pagātnē. to vairs nav un ticu tiem pagātnē.