man patīk tā tipogrāfija.

viss palēnām nokārtojas. tuvāk par tuvu- nebūs, vairs ne tālāk.. ir tik labi.

es gribu, lai viņš justos labi, lai viņš būtu laimīgs.. kaut uz brīdi.

pēc pāris dienām būs nopietna saruna ar Kasparu, jauki, vai ne?! un katru reizi (gandrīz), kad mēs tiekamies, viņš stulbi smaida, skatās uz mani un atkal stāsta to stāstu par to, kā viņš mani pirmo reizi ieraudzījis, ko nodomājis un.. ka nespējot noticēt, ka esot šeit ar mani utt.- buļļļļ' sūds! viņš jau tāpat sapratīs- nebūs jau pirmā reize! vislabāk ir tad, kad esam draugi, tad esam lieliskie! =)