 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
marija_jekabs' Journal
"Amerikāņi visiem saka: "Take care"- bet es uzskatu, ka šie vārdi ir daudz intīmāki par "I love you". Sargā sevi (sargi sevi), jo es Tevi vairs nekad nesatikšu."
Es tiešām nesaprotu un es tiešām nezinu, kas notiek Tavā galvā. Bet kādreiz es gribētu to uzzināt. Kā tajā filmā par Džonu Malkoviču, ja nemaldos.
Un man nāk vēmies par savu uzbāzību.
Tāpēc es nolēmu, ka jāliek punkts un āmen savām izdarībām. Vnk -man būs pofig. Tas vienmēr nesot labumus. :)
Un tā nu es sevi turpmākās 2 nedēļas nu spīdzināšu- man jānomet kāds kilītis un jāatmet sava uzbāzība. Jāielien savā kūniņā un tur mazliet arī jāattīrās. Es gribu paslēpties, pabūt viena, nomierināt savu sirdsdēstus un saprast, ko un kā darīt tālāk. Es gribu zināt, ko nu!
Es vairs neko nezinu un nesaprotu. Tāpēc man jāparunā ar sevi un jānoskaidro- ko es gribu, kādus mērķus man ir jāsasniedz, kāpēc man to visu vajag un tas man būtu jādara..utt.
Bet es zinu tikai vienu. Mana sirds gaida viņu mājās. Un es tiešām nezinu kāpēc. Es vnk esmu muļķe. Un es nezinu, kā man viņu dabūt no rītiem sev blakus. Fuj, nē, tik tālu man nevajag, jau ir par traku un par tālu. Pagaidām es vnk gaidu viņu mājās. Neko negaidot, neko neplānojot, neko neuzspiežot un neko nepieprasot. Man neko nevajag. Es vnk ilgojos. Es ilgojos. (vismaz 1 lietu tā kā būtu noskaidrojuši)
esmu ļoti nogurusi.
Laikam došos čučēt.
arlabunakti, Lāčuk! :*