|
|||||||
marija_jekabs' Journal es tagad pārlasīšu to mazo, dzelteno gramatiņu. Iespējams, zaudēju drosmi to nodot. NU.. vismaz nezinu vai spešu to nodot tuvakajā laikā kā bija plānots. Pagaidām nekādu ziņu. Es neuztraucos, nepārdzīvoju utt. Bet,iespējams, gribetu tomēr kādu zinu saņemt, lai zinātu, ka neesmu aizmirsta. Laikam jau tomēr esmu aizmirsta. --------------- es diez ko tālu netiku ar lasāmvielu.Bet pagaidam šī grāmata šķiet lieliska. Tik patiesi reālistiska un mazliet mulsinoši, bet patīkami skarba. tāda, kurai jāatver cilvēka acis. Ceru, ka kādu dienu tā arī notiks. arlabunakti! |
|||||||