 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
marija_jekabs' Journal
gruuti un neizturami.
naktiis es guleet nespeeju, skatos pulkstenii, es taa it kaa gaidu, es vienmeer gaidu.. it kaa jau es saku, ka man ir apnicis un vairs nav speeka gaidiit, bet es arii pagurumaa ticu, miilu, ceru un gaidu.
Vakar es nebiju ne maajaas, ne maajaas, ne pie Lindas. Man vajadzeeja mazliet pazust. un pirms iemikshanas es esot teikusi, ka miilu bebsi un veel murminaajusi.
man vajag vinju. vinjsh pilda manu sirsninju un miesa, ne tikai gars ir mieriigs, kad vinjsh ir ar mani. es fantazeeju un akstu peec taa, kaa vinju skuupstu un kaa vinjsh man pieskaraas. Kaa vinjsh mani grib, paraadot to savaas kustiibaas un manis apskaushanaa, miiljoshanaas, skuupstiishanaa, speeleejoties ar mani..
Vinjsh liek man smaidiit arii bez iemesla un liek gribeet skuupstiit savas luupas, pat iisti neko nedarot.
Mana miilestiiba un veelme peec vinja nav mazinaajusies ne par gramu sho gadu laikaa. Es tikai vairaak to sleepju un neizraadu, censhos sevi savaldiit, lai neizraadiitos kaa peedeejaa muljkje atkal. Man vnk saap sirds par to, ko vinjsh man ar savu vienaldziibu un neieveeriibu nodara.
baidos vinju pazaudeet, kaut vinja skatienu.
Tik saapiigi noskatiities tajaa, kas notiek starp vinju un to meiteni. Kaa vinja skataas uz vinju un kaa vinjsh atbild vinjai ar to pashu. Kaa vinji chalo un smaida viens otram. Tas tik ljoti saap. Un es nespeeju neko dariit lietas labaa.
Un, kad Uldis man pasaka, ka lai lieku vinju mieraa, jo vinjam tachu taapat nav ko zaudeet. Taa it kaa es buutu nieciiba un nekam nederiiga, nesvariiga. Tas aizskar liidz pashiem dziljumiem un asinis sarosaas. taas cirkulee tik strauji un sirds sitas tik dzilji un nerimstas ne mirkli. Paaatrinaas elposhana un saap. Dveesele raud, jo tai atnjem daargumu, pasaules daargaako briinuminju- manu miilestiibu. Un es nespeeju ielauzties tajaa cietoksnii, kuraa mans miiljotais ir iecietinaats. Un Uldis saka, ka vinjam esot taads uzdevums- vest Richardu neceljos, lai vinju dabuutu prom, lai vinjsh satiktu citas. Es teju nomiru to dzirdot.. un kad redzeeju to visu, kas Richardam ar to meiteni.. un taa atljaushanaas no vinjas puses, lai nebaazhos vinjiem pa vidu.. man nolaidaas rokas un pasaule saaka brukt kopaa.
Atkal atgriezaas nodeviibas saapiigaa puse. Likaas, ka visa mana laime ir noveersusies no manis un esmu iekritusi bezdibenii. Man nebija vairs speeka. es gribeeju nokrist un sasisties, lai saapeetu fisziski un nejustu sirdi.
sazhnjaudzaas sirds, kad ienaacu maajaas. Izbeidzas baterijsas, palika par karstu.. liidz tam man negribeejaas raudaat, bet esot vienai tur, maajaas, kuras jaapamet.. es nespeeju. Mees tomeer bijaam tur laimiigi, mees speejaam tur atpuusties un rast mieru.
Es zinu, ka vinjsh miil mani un nedriikst mani zaudeet taapat kaa es vinju. Bet vinjam tas beidzot ir tik tieshaam jaasaprot. Mums vairs nav 16 un mees esam kopaa, mees neesam vientulji un izsalkushi peec neregularitaates. Mieru un patiesu baudu speej nest tieshi tas, kas ir starp mums, nevis necelji.. es zinu, ko es runaaju! es tik tieshaam zinu! Bet, kaapeec vinjsh manii nelausaas un netic man?
es biju tik nelaimiiga un vientulja visu sho laiku, es biju kaa palaistuve, kura uzticeejaas ikvienam, kursh vinjai uzsmaidiis.. liidz es satiku bebsi. Sen nesatiktie cilveeki staasta, ka esmu tik ljoti mainiijusies un uz labo pusi. Un es juutu, ka esmu laimiiga, ka man ir bijis visu sho laiku iemesls- mainiities. Man ir bijis iemesls gatavot, ir bijis iemesls gjeerbties taa, lai izpaiktu vienam vieniigam! Man ir bijis iemesls vakaros iemigt, zinot, ka manu roku sanjems miiljaakaa rocinja pasaulee, zinot, ka manas luupas, pieri vai vienalga ko.. noskuupstiis visskaistaakaas un miikstaakaas, miileetaakaas luupinjas pasaulee.. zinot, ka es miedzinjaa elposhu vissaldaako un baudpilnaako smarzhu pasaulee- mana miiljotaa smarzhu, bez kuras man nav speeka un viss liekas nejeedziigs un nevajadziigs..
es nezinu ko man iesaakt.. bebsis ir mans medus podinjsh, kuram es vaacinjsh, mazaaks, nieciigaaks vaacinjsh par visu vareno, brango medus podinju.
jo mees vairaak laika pavadaam kopaaa, jo mazaak striidu un domstarpiibu. Nav briinums, ka bebsis mani aizmirst, jo mees tik maz esam kopaa.
Man kkas ir jaamaina.
es meegjinaashu neraudaat un nedomaat par to, ka saap un nav speeka. es atradiishu speeku savaa ticiibaa un miilestiibaa.
Mees paaraak daudz kam esam tikushi paari. Un arii peedeejaa lietinja, kura ir atgadiijusies.. lai kaa man negribeetos to dariit- mees neesam veel gatavi un nav laika, iespeeju un sapratnes un atbalsta. Viena es netiktu galaa.
Un vinjam liekas, ka vinjam ir gruuti? un kaa man justies?!
es aizdoshos uz juuru. Man gribas aizbeegt.
greizsirdiiba ir bailes, ka otrs buus laimiigs bez tevis. es gribu to smaidu patureet sev, kaa arii skuupstus un miilestiibu, laiku, interesi.. tas ir viss, kas man ir vajadziigs!
es miilu savu bebsi un tikai. cita neviena man nav, nav bijis un nevajag.