 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
marija_jekabs' Journal
šovakar man vairs nav spēka.
cīnīties? izturēt? utt.? nu nezinu, esmu nogurusi no tā visa sviesta. vnk ļaušos šovakar.
Protams, jūtos piesmieta. Aizvainota. Nenovērtēta un piekāsta. Bet ne dusmīga. Es tāpat tur neko nevaru vairs mainīt- kas izdarīts, izdarīts. Kas tiks vēl darīts, tiks darīts. Manī tāpat neviens neklausās un mana taisnība nekad nav taisnība. Mani brīdinājumi nekad nav ņemami par pilnu-utt. (tādi ir Tava attieksme).
Ja vēlies- slīksti. Es drīzāk paskatīšos šovakar no malas un darīšu to, kas man radītu lielāku labsajūtu. Es ļaušos komplimentiem, ar kuriem mani apbārsta/-īs kāds cits. Vnk pārāk trūkst man pašcieņas ceļošo vārdu un atbalsta. Un šovakar varēšu pabaudīt arī maigumu un mieru. |Sovakar man neviens nepārmetīs neko un neapvainos, neaizvainos un neizsmies, nebļaus uz mani un neraustīs, nepavēlēs un neapsaukās. Šovakar neviens mani vairs nepiekrāps, jo krāpēja būšu es pati. šovakar es spēlēšu spēli- savu mīļāko spēli. Iesmaržošos ar savām mednieces smaržām, kuras man sniedz spēku un svaigu domāšanu. Un es medīšu. Sevi es medīšu. Spēlēšu un baudīšu to varu, kas man būs dota līdz ar šo spēli. Es būšu spēles vadītāja un noteikumu diktētāja.
Un es gribētu, lai Tu man šovakar pat nepiezvani vairs. Es negribu dzirdēt Tavu balsi un domāt par Tevi. Es Tevi šovakar negribu. Un Tu šovakar esi netīrs un piesmieti izsmiets. Tu šovakar esi lēts. Šovakar.. čau, Tu esi viens! Čau, Tu pats to vēlējies un panāci. Šovakar es Tev nepiedošu. Bet aizmirsīšu.
Šovakar Tavas pufīgās lūpas un saldās ausu ļipiņas nebūs vairs tik gardas. Tās ir rūgtas un negribētas. Un ne jau tāpēc, ka Tu būtu man vienaldzīgs. Tāpēc, ka Tu dari man sāpes. Ir tā, ka vnk ir jāieiet sevī, mazliet iekaustīt pašai sevi, lai atkal man būtu skaidrs- es nedrīkstu būt mīkstčaulīgā jaunkundze, kurai da jebkurš kāps uz galvas. Aizmirsti! Pamosties! atjēdzies! Saņemt sevi rokās un cietokšņoties.
Zini.. es pazudinu sajūta,s jūtas un emocijas. Visai bieži ir nācies spēlēt dažādas lomas. Vienu dienu man bija tik grūti smaidīt, bet es smaidīju. Otru dienu man bija tik grūti saņemties, bet es saņēmos. Trešo dienu man bija tik sāpīgi skūpstīt Tevi pirms aiziešanas, bet es skūpstīju. Un ceturtajā dienā, es biju agresīva un dusmīga, jo tādai man vajadzēja būt, kaut gan es patiesībā biju mierīga. Un kad es skumstu, tad es skumstu. Un Tu vienmēr redzi manas patiesās sajūtas? Tā Tu vismaz apgalvo. Un Tev vienmēr ir taisnība par to. Tikai tev nav īpaši plaša vārdu krājuma, lai Tu piemeklētu pareizos vārdus, kas raksturotu manu sajūtu par attiecīgām lietām. Tev eksistē tikai- dusmīga, neapmierināta, pārlaimīga, kaitinoša, kašķīga, puksīga, priecīga.. un ~ tas arī būtu viss. Tev vajadzētu ko iesākt lietas labā, jo arī aprakstīt savas sajūtas Tu neproti, bet Tev vajag to darīt. Tu taču jūtu, cik Tev paliek labi, kad Tu izkliedz uz mani savas sakrājušās negācijas. Un iedomājies, cik labi Tev kļūtu, ja spētu tās aprakstīt precīzāk!
Un ja nu Tu sāktu lasīt grāmatas?
Cīneis ar savu slinkumu!
kļūsti mērķtiecīgs!
Beidzot saproti, ko Tu vēlies! Un ko tev vajag!
Laipni lūgts manā karaļvalstī! Tu sen jau šeit esi, bet kāpēc nenāc iekšā?
Man vajag Tavu maigumu un sentimentalitāti, man vajag romantiku un apzīmētājvārdus, paskaidrojumus un stāstus.. man vajag sapņus un mērķus.. un visu ko- kopīgu.
Un mēneša beigās man būs jauns tatoo.
*Lai neaizmirstu vairs. Un lai aizmirstu savas muļķības.
Ir pagājis pietiekami ilgs laiks. Es esmu mainījusies, visi ir mainījušies, viss ir mainījies. Ir atlicis tikai pēdējais-sunim pārkāpts, palikusi vēl tikai aste. Un man traucē atmiņas par tevi.
visu gaišu, mana mīļā, nosalusī, trīcošā, pārgurusī miesa. Satiksimies rīt, kkad ap pusdien's laiku! ;)