|
|||||||
marija_jekabs' Journal vakarā ar māsu skatījos filmu. Už vecrīgu neaizbraucu, jo kkā negribējās. Te pēkšņi viņš man atsūtīja sms. Biju patīkami pārsteigta, jo nebiju gaidījusi, ka viņš man vispār dos ziņu-jo lieka,s ka esmu vairāk aizrāvusies ar viņu nekā viņš ar mani. Un viņš rakstīja, ka gribot mani satikt un pabūt ar mani. Tā nu viņš vēlāk atbrauca pie manis, pacienāju ar vakariņām, nolēmām, ka nekur tālāk nebrauksim un paliksim pie manis. Mamma jau gulēja un māsa arī. Mēs gulējām manā gul'ta cieši, cieši viens otram klāt. Un man patika ar viņu pamīlēties, taču es visu laiku biju tik saspringta. Bet man ar viņu ir labi un patīkami. Šis puisis ir mīļš un paītīkams. Viņš skatās uz mani un grib mani. Viņš runā mīļā balsī un man gribas viņu mīļot un bučot. no rīta māsa aizgāja uz dabu, mamma arī. Mēs palikām gulēt aiz aizvērtām durvīm. Kad pamodāmies, pagatavoju viņam brokastis. Vēlāk zvanīju mammai un viņa izklausījās priecīga-nevis par savām ģēlām, bet par manām. Man lieka,s ka šis puisis viņai sāk iepatikties, lai gan viņas skatienā vēl aizvien ir groži un arī viņas tonī.. taču šorīt bija savādāk. un es nespēju uzticēties pilnībā. Un es nespēju ļauties pilnībā. Un es jūtu mazāk, jo mani piespieda izdzīvot sabrukumu, sirds pilnīgu un galīgu salūšanu.. un nu man lika celties kājaš un doties tālāk. Un es negribu domāt un turēt ļaunu. Es iemācījos būt vienaldzīga un neticīga. Es iemācījos būt nevis mēs, bet es un Tu. Laiks visu noliks savās vietās. Mums izdosies! mums vēl ir ļoti daudz laika, nekur nav jāsteidzas! :) šonakt es nakšņoju viena-mājās. Jūtu kā pieņemos svarā-ne jau kg, bet apaļumos-un man tas riebj. saldu čučēšanu, manu mīļo lācīt! |
|||||||