 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
marija_jekabs' Journal
zini, satiekot Matīsu un parunājoties 3jatā, tagad atskārtu, cik kolosāli ir, ja Tev līdzās ir cilvēks, ar kuru ir foršas kopīgas atmiņas par piedzīvojumiem, atmiņas, par kurām kopā vēlāk pasmieties un aprunāties, cik forši, ka Tev ir kāds, kuram Tu nozīmē daudz un kurš nozīmē Tev daudz.. un ka jūs esat otram.
/Un Alberts sabijās vēl vairāk nekā es, kad tika raustītas durvis, it īpaši 2.reizē. Tik ļoti man riebjas būt vienai. Un pēc tam (tagad) Atberts sēdēja pie atvērtā balkona, pa kuru istaba pildās aukstu gaisu, elpodams šo dvesmu. Man liekas, ka viņš ir noguris būt viens un visai vientuļš, nesaprast un pamests. Un ja nu es viņu toreiz paņemdama izpostīju viņa iespējamo laimi, ja kāds cits viņu būtu paņēmis mīlošā ģimenē, utt? Nē, nevar būt, mēs taču viņu mīlam un lutinām.
/man atkal vadims raksta. Esmu nogurusi no viņa. Viņam tiešām nav vietas manā dzīvē vairs. Es viņam neatbildu, bet viņš ir tik neatlaidīgs. Viņš aizvien raksta tā , it kā es viņam atbildētu. Un ja nu viņš ir traks? Viņš raksta, ka esot samīlējies manī. Bet tā taču ir tikai platonija, cilvēk!
/esmu pārgurusi. Man jau nāk vēmeis mūždien domāt un atcerēties par pagātni. es gribu jaunu, gaišu, laimīgu nākotni tagadnē un arī nākotnē, nevis tikai cerēt un laikam arī ticēt, ka tikai nākotnē būs tās labās dienas, kad viss bus labi un forši. Man reiz jau izdevās no tā tikt ārā, kļūt citai un pilnai, likt saprast, ka man ir vienalga, kas bijis- bijis un jādzīvo ir šodienā un rītdienā, nevis šķetināt to, kas miljoniem reižu jau šķetināts un garlaiko. Jā, es varu jauki pačalot par patīkamajām pagātnes lietām, bet ne pārējam.
es esmu nogurusi. Nogurusi no visa. Un man negribas neko, kā mīļo līdzās un gulēt, nogulēt, izgulēt tukšumu, klusumu sevī. Es izdziestu, bet iedegšos no jauna. Atkal cita un neskatoties pagātnē.
/Kristīna neskaitāmas reizes jautā, kāds ir mans noslēpums? Bet katru reizi pieiet lietām ar svaigu, jaunu skatienu, sapratni un bez dusmām, kuras saglabātas no pagātnes utt. Man ir pārāk daudz par ko dusmoties un uz ko dusmoties, pārāk daudz ko nožēlot un par ko vainot sevi. Jā, es to daru, bet tikai pagātnē. Savādāk taču es savam tēvam, māsai, mātei, brālim pat nespētu piedot to visu, ko viņi man nodarījuši. Bet es saku viņiem paldies, jo savādāk es nezinātu, savādāk es nebūtu tā, kas esmu tagad! Un kas gan var būt vēl kaitinošāk ienaidniekam, kas gan var būt vēl saldāka atriebība ienaidniekam-kā piedošana? :)
greizsirdība, ak, Tu -ļaunā greizsirdība!
/man nav radīts iespaids, ka es varētu neticēt savām domām, aizdomām, pēkšņām atziņā, bet sirdī jau es ticu, ka bebsim viņas(-u) nevajag.
bet tik un tā.. kā sliktā, riebīgā karuselī, kurā es viena pati kā aptrakusi jožu uz riņķi.
Man jāizslēdz domas, sajūtas un mīlestība šovakar. Man jātiek pašai ar sevi galā. Bet es vēlēšo, bet tā no visas sirds vēlēšos..
es beidzot gribu, lai mani mīl un grib, un lai to arī izrāda, parāda un kaut vai mēģina pierādīt. Liekas, ka esmu to pelnījusi.
Un gribu, lai beidzot viņam vajag mani un tikai, kaut uz kādu laiciņu tikai. Un es gribu, lai viņš grib tikai mani, kaut tikai uz kādu laiciņu. Es gribu būt laimīga, saproti?