 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
marija_jekabs' Journal
vakar pieņemtās meitiņas neatstāja uz mani tādu iespaidu, kā šodienas (kaut gan tikai 1 dzemdības paspējām) puisīša pieņemšana. Iespējams tāpēc, ka es pati vēlos sev pirmo bēbi-puiku. Un māmiņa nomocījusies visu nakti, mainījusi vairākas pozas, ik pa laikam iekliegdamās un sacīdama, ka vairs nespēj, ka viņa nedzemdēs tā, utt. .. tomēr 8:53 laida pasaulē puisīti Ņikitu. Visu šo dzemdību laiku manī bija tāda savāda sajūta un emocionālais kairinājums (~5 reizes nācās sevi valdīt, lai nesāktu raudāt), jo ko tādu nepiedzīvo tomēr katru dienu. Kā jau mammai teicu- es daudz ko skaistu savā dzīvē jau esmu redzējusi, taču nespēju līdz šim iedomāties, ka pastāv kaut kas tik skaists kā bērniņa nākšana pasaulē! kā māmiņa pēc tādām mocībām un bezspēka beidzot var piespiest savu kinderknauzeru pie kailām krūtīm.. un man to redzot- kā gan es varu nesajust šo emocionālo pacilājumu un ticību dzīvei, kura ir brīnums?!
Zini, šajā rītā, iespējams, mana pasaule un dzīve izmainījās, manī kkas izauga un attīstījās, atdzīvojās un sakustējas. Kaut kas, kas līdz šim tur tā īsti manī nebija bijis, un es nezinu kas tas ir. Varbūt tā ir mīlestība pret savu topošo darbu? Varbūt es sajutu un apjautu patiesi to, cik neizprotama un skaista ir dzīvība un sniegtā iespēja-dzīvot, baudīt, smieties, šķaudīt (puika šķaudīja un smējās par mani, kad mazgāju viņu un ģērbu- noteikti, ka būs meituģēģeris ;) :D ).. aij.. un atkal es devos kājām.
Aizdevos līdz Vef tiltam, kur atrodas rīgas satiksmes biļešu kases, lai iegūtu savā īpašumā beidzot to smirdīgo E-tlonu (kaut gan savu anketu nodevu jau pirms vairakiemmēnešiem), bet tā kroplā Latvijas neapmierinātā samiedrīa, kura stāvēja rindā,mani daveda un es nebiju vairs spējīga sevi kontrolēt un tāpēc devos prom, nesaprasdama jau nākamo filozofisko emociju triecienu pār mani-kāpēc ir jāļauj bēbim tik skaisti un laimīgi nākt pasaulē, ja vēlāk viņš kļūst par sabiedrības morālo kropli, kā tās pīzdas (es ļoti atvainojos), kuras savu slēpto agresiju izgāž pār vnk mirstīgajiem, kuri nav ieinteresēti tajā, ka ikviens garamgājējs uzgrūžas, ka Tev redz' vecā pīzda sarūsējusi un sāp (piedoties/atvainojiet), tāpēc Tev tas man ir jāpaska, piekodinot, ka redz' Tu stāvi aiz tiem džekiem, bet apsēdīsies, jo Tev taču ir slikti- tā it kā es būtu pie tā vainīga, kaut gan man pilnīgi pie pakaļas (i ' m really sorry).. utt. un tā nu es -apzinādamās, ka vai nu tulīt kādu kropli atslēgšu turpat uz vietas, vai vnk visus uzreiz, tapēc mīļā miera labad devos prom (lieki piebilst, ka šoeiz es vismaz tiku līdz 1/3 rindas). .. un tā nu es devos kkur uz pieturu, bet es dziļi elpoju un situ pirkstu galus plaukstu vidū, lai justu kkādu ritmu-miriņam, acīs ik pa laikam atkal un atkal saskrēja asaras, kuras tā arī nebiju gāzusi pār vaigiem šodien. es negribēju raudāt, vnk negribeju, jo es gribu būt stipra, jo man jābūt stiprai, jo es esmu stipra! visa mana pasaulīte vnk sagriezusies kājām gaisā tajā mirklī likās, ka bija, taču tajā pašā laikā- tik spēcīgi jutu, ka ta beidzot nostajas tajās vietās, kurās tām nepieciešams nostāties. Un te nu bija tā divpusība- no vienas puses Tu jūti, cik viss ir kolosāli un notiek tiesam beidzot uz labu, bet no otras puses Tu apzinies, ka ar Tavu pārlaimi, laimi un prieku, apzinām, atziņām utt. vien nepietiek, lai pasaule būtu kaut mazliet patīkamāka Tev ar visiem tās iemītniekiem, jo tā kroplā sabiedrība.. aij.. es nevaru izturēt, man atkal nāk dusma virsū.
mājās iegaju vannā, iegaju pagulēt, pēc tam ar Riču devāmies velreiz uz to biļešu kasi-rinda bija vēl garāka, protams. Es izlēmu, ka nestāvešu rindā tomēr, bet gribēju noskaidrot, kasman ir jādara, ja man neatsūtija to talõnu smirdīgo. Un viņa man lepni paziņoja, ka man tad vajag jaunu anketu aizpildīt un nodot,jo viņi jau neko bez bildes nevarot iesākt. Bāc, tā ir mana vaina, ka viņi ir idioti?! un man nav nevienas mentu bildes vairs, kuru viņiem izsniegt atkārtoti. un man, nožēlojamam studentam, kuram nav darba, jo nespēj apvienot ar mācībām, bet savas piedzimšanas dēļ katru mēnesi saņem vien nieka 60Ls, ir jātērē tāds piķis, lai brauktu ar sabiedrisko transportu pa tik dārgu naudu (man dienā jābrauc vismaz ar 3 transportiem vienā virzienā + starplekcijas utt., kas pa vidu -notiek citos medību laukos, utt.)- un par tādu naudu vecie, sarūsējušiem, piemīstie,piedirstie (es tiesam ļoti atvainojos, mēģināšu laboties) transporti nu ne pa visam man nešķiet zagšana, nē, kur tad nu!
nu jā, un tagad iet hokejs un Ričards ar tēti abi skatās, dzer aliņu un ēd čipsus, Sinča ir kkur, nezinu kur, utt.
Un atcerieties,ko es Tev saku no sirds-uz visiem laikiem atceries kā likumu!!!-KAD DZEMDĒSI, VĪRAM/ DRAUGAM /MĪĻĀKAJAM NOTEIKTI JĀIET TEV LĪDZI DZEMDĪBĀS, saprati mani? Tu saprati? (protams, ja Tu negribi, lai pret Tevi kaut NORMĀLI izturas, tad lūdzu.. aizliedz mīļumam ieeju zālē ;) )
labi, es jau saguru no Tevis, čau!
veiksmi!