 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
marija_jekabs' Journal
viņš reizēm tiešām laikam ir tuk-tuk mājās, ar savu izvēli attiecīgajos brīžos apciemot savus draugus.
nē, es nedusmojos, tiešām, tikai apbrīnoju viņa nekaunību. (protams, paldies par to, ka viņš devās pei Gata tās grāmatas dēļ, taču..)
vnk ir cilvēki, kuri valsts svētkus svina un viņiem ir svarīgi pagatavot pusdienas (svētku) un visādus kārumus, apsēsties kopā pie galda un parunāt, utt.
un ir stulbi, ka kāds tā arī nesaprot, ka tas ir svarīgi, lai kā arī varētu likties..
skumji..
un viņš kā parasti neo sliktu nav izdarījis, apciemodams savus draugus, brīnums, ak atkal netiek piebilsts- mēs taču sen neesam tikušies.
Bet es tomēr vēl nedrīkstu spert kāju ārā no mājas.
tas jau nekas, ka Kristapu neesmu satikusi veselu mūžibu, taču man ir aizliegts satikt viņu (kaut arī, iespējams, viņš bez manas atļaujas neatļautos man aizliegt skaļi iebilsot, taču tas ir skaidrs, ka aizliegts) un arī pārējie, kuri pieraduši pie manas mūžīgās brīvības ir gaužām neapmierināti ar to, ka mani tā jau reti satikuši tagad vispār vairs nesatiek. nē es nedusmojos, jo atšķirībā no viņa es tiešām saprotu, ka lai kļūtu par to, kas būsi ir jāatsakās no tā, kas biji. \
nē, nē, es tiešām nedusmojos. es vnk sāku nevarēt sagaidīt, kad viņš sapratīs un novērtēs, kad viņš sapratīs nevien savas vēlmes un vajadzības, bet arī manas vēlmes un vajadzības, un spēs tās respektēt un pieņemt. pagaidām viņš pieņem nejau manas vēlmes un vajadzības, viņš par tādām uzskata manus niķus, kuri radušies uz viņa izdarību pamata. un nē, es nespēju minēt neskaitāmus piemērus savas muļķīgās atmiņas dēļ, taču es spētu, ja mana atmiņa būtu kaut nedaudz labāka.. kaut gan.. iespējams, labāk atkal norīt nepatīkamo kamolu un noklusēt, jo tad sāktos kārtējais strīds, kurā tik un tā beigās sliktā būtu es, jo es nespēju pamatot savu bez faktu informācijas bārstīšanas dēļ.
=>jāsāk lietot kkas atmiņas uzlabošanai.
bet mīlēt es viņu mīlu, protams! :)