 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
marija_jekabs' Journal
vienaldzība
būs labi, būs labi, būs labi.. - es mierinu sevi.
Tu smejies un manis nav līdzās- tas liek justies skumīgi, bet gan jau.
es jūtu kā man viņa traucē. zinu, ka nedrīkst tā pat domāt, bet man viņa tiešām kaitina.
paskatos ārā pa logu un redzu saulrietu. gribētu atrasties Kolkas ragā, kur saulrietu ska°tīšanās ir izteikti dievīga, taču pagaidām tas vēl nav iespējams.
jūtu tukšumu un man ir auksti.
pirms pārisa dienām satikos ar Kristapu. Viņam manis pietrūcis. un jutu, ka mūsu atsvešināšanās tomēr bijusi sāpīga viņam (man vienaldzīga laikam), taču viņa vēlmes par mūsu atkal būšanu tuvākiem- netiks piepildītas. Un man ir skumīgi tikai un vienīgi viena iemesla dēļ- es kādreiz tā vēlējos, lai mums būtu laiks otram.
satikos ar Aleksu, kuru nebiju satikusi jau vairākus gadus, ja nemaldos. viņš ir atkal LV un grasās pārvākties atpakaļ, vēlās ar mani dzīvot kopā, jo mums būtu jautra kopdzīve, un tā. Forši bija un savādi. Atceros kā Dacei viņš patika. Viņš salauzis daudzu meiteņu sirdis, bet manas lūpas viņš tā arī nav skūpstijis, jo vienmēr esmu saskatījusi viņā vienīgi max draugu.
satiku Reini (saulīti), skaists, stalts puisis, ar apburošo smaidu, iedomīgs- kāds viņš nekad nebija bijis. man ļoti žēl.
satiku arī Reini (to, kas reiz mans labākais draugs). viņš apskāva mani un saspieda tik ļoti.. es tikai izdvesu ilgpilnu: "ak Reini!.." un viņa acīs bija ilgu pilnas asaras. Bet tas arī viss. viņš atskatīdamies uz mani, devās pie Daces. vēlāk viņs turpināja mani apskatīt un uzsmaidīt neskaitāmas reizes. reizēm man viņa pietrūka (sākumā), bet nu ir tā, ka.. viņš pats izvēlējās savu ceļu, es tikai atvēru durvis uz to. jo man tādi cilvēki nav vajadzīgi, kuri aiz muguras apgalvo lietas, kas mani aizvaino + ja to atļaujas labākais draugs, kuram uzticēts tik daudz.
satiku Kasparu, viņš kā vienmēr skrejošs.. kā vienmēr izskatās lieliski. man prieks par viņu.
satiku arī Talsu Jāni. viņš ir pieaudzis it kā, bet ne ar mani- ar mani vēl aizvien tas ķēms, kurš 16 gados ar mani skype apsrieda seksa jautājumus. un arī viņa man vairs nepietrūkst.
vai man vispār vairs kāds pietrūkst, izņemot Ričardu?!
un es aizvien vēl neticu tā īšti.
kas notiek?!
nē, viss, man pietiek.. es pārtraucu to farsu.
vismaz uz kādu laiku.
man ir slikti, tiesām. un tas atgādina to, kāpēc es to vispār sāku.
man ir jāiemācās pateikt "nē" un turēties pie striktā nē.