 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
marija_jekabs' Journal
Sintijas brālis ir saputrojis manu prātu..
Kalvānu tas uzjautrina.
man tiešām patīk Ričards. Un šīs simpātijas manīraisa savādas, līz šim nebijušas reakcijas un uzvedības dīvainības, atrodoties viņam līzās- kājas kļūst vieglākas, smaids līz ausīm, trīcošas rokas un arī dzan balss, neviltots satraukums, mulsums un kautrīgums. Es gribu viņam pieskarties.
Man ir bail.
visi jautā, kāpēc es tā smaidu, kā gan es varu tā starot nepārtraukti. jūtos tik labi. :)
ak jā, un es tā arīnesatikos ar to puisi, kuru sauc tāpat kā manu tēvu.
ar Kristapu vairs nav diža kontakta.
Vade ir nozudis un neraisa vairs interesi.
Talsu Jānis ir pārāk aizņemts un viņš ir kā kolosāla, mīļa, maiga atmiņa- ik pa laikam saskrienamies, bet tas ir tā.. kā nenovērtējami tuvi draugi, kuriem ir smieklu pilnas sarunas un muļķību sastrādāšanas štelles.
Ričšs ir marta puisis (kā jau biju izlēmusi- līz noteiktajam marta datumam un cauri). Pieredzes pilns ceļojums, tā teikt.
un Sintijas brālis spēj aizpildīt visus lauciņus, ko līz šim nespējis neviens, parasti aizpildot vainu tikai vienu, vairākus vai kkā tā. Un man tiešām viņš patīk. Nav intereses pat par citiem.