 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
marija_jekabs' Journal
vinja man prasa, vai gribu dziivot ASV, zinot, ka tas ir bijis mans karstaakais tiinju gadu sapnis, kuru kaarteejo reizi vinja apzinaas vieniigi tad, kad tas ir aizriteejis veeja spaarniem.
nespeeju beigt domaat par teeva apsveikumu dz.dienaa. nepaartraukti shis dialogs speeleejas manaa praataa. taada kaa vainas sajuuta paraadaas, tachu lepnums neljauj tai kljuut manaamai. bet zini.. ir tachu gruuti dzirdeet vinja saraustiito balsi, kas vairs nav tik speeciiga, kaada taa vienmeer bijusi, sajust to kaa bailees triic vinja balss. es, nieka kjipars, speejis traumeet shii pieaugushaa viiriesha juutas, kuras man vienmeer likushaas kkur pataalaak no manis, vairaak pie Annas. Un te nu peec driiz jau 2 gadi tuvojas, kad neesam tikushies, 3 reizes sazvaniijushies.. te nu es dzirdu, ka vinjsh ir raudaajis, es jutu to balsii.. laikam atkal mans ljaunums un savtiigums, tachu man nav vinja zheel- par ko gan zheelot?! vissavaadaaksi bija tas, ka nebiju ne nieka nobijusies, taa it kaa bez lieka satraukuma un iipashaam emocijaam- kaa jau ar nu jau sveshu cilveeku. vinjsh kko manaami gaidiija, bet vinjam ir jaasper pirmais solis- galu galaa.. teevs tachu ir vinjsh, esmu tikai meita!
un nevar jau teikt, ka man ir vienalga, Tu tachu saproti! Kaa mana vecvecmaaminja (Velta Heidemane) meedza teikt: " Vienalga ir tikai tad, kad pacel siltu telja suudu rokaa, un tad ir vienalga- caur kuru pirkstu starpu tie iznaak!!" Bet zini.. ir jau taa, ka ikdienaa man vinja nepietruukst, reti domaaju par vinju un ilgojos, jo iisti jau vairs neatceros kaa tas ir, kad ir teevs- nu labi, atceros beerniibu un taa bija lieliska, tachu tagad- realitaatee es vinju vairs nespeeju saistiit ar sevi, savu ikdienu, savaam briivdienaam Melnsilaa utt. taa it kaa vinja vairs man nebuutu. Un nav nekaadi paardziivojumi par to. Tu jau vari neticeet, bet tieshaam nav, neskatoties uz to, ka meedz buut reizes, kad pietruukst tik sasodiiti, kad gribas, lai arii mani vinjsh atplestaam rokaam, smaidu un miilestiibu gaidiitu pie sevis, lai aicinaatu, vestu un priecaatos ar mani Melnsilaa.. un vinjsh zina, es zinu, ka vinjsh zina, cik ljoti tas meedz buut gruuti, tachu ikdiena ir ikdiena, esmu maaciita juutas apslaapeet. Ir tachu viegli pierast pie domas, kuru Tev liek iegaumeet kopsh beerna kaajas- ka Tevi neviens nemiilees. Un taa jau laikam arii ir, tachu zheel, ka pati pat nespeeju ta iisti sevi iemiileet, lai vismaz kaads mani miileetu, taa teikt. Un vienmeer liekas, ka neviens nespeej miileet pietiekami, ka taas ir tikai simpaatijas vai kkas taads, taapeec saglabaajas tas nelielais mozhums ar paarlieciibu, ka jebkuraa briidii var viss sagriezties kaajaam gaisaa..
esmu atkal uzeedusi vaigus!! nepaartraukti gribas dzert, shiis dienas laikaa esmu izdzeerusi gandriiz 5L uudens + shampiiti un 1 balto dzinu (mazo).
Bernhards man atsuutiija veestuli, neesmu atbildeejusi- kaut kaa nevaru sanjemties.
man gribas Tev tik daudz ko pastaastiit, tachu es nespeeju rast iistos vaardus un tajaa pashaa laikaa- man nav Tev ko staastiit. Nav nedz skumji, nedz vienmulji vai vientulji.. nu ok.. ir, ir taa mazliet vientuliigi, jo sadistiski maacu sev buut vienai, jo tas ir vajadziigs, tachu esmu laimiiga, prieciiga utt. un kas gan vairaak shobriid ir vajadziigs, vai ne?! :)
ko gan es maanu, kaapeec es tev to staastu, Tu man taapat nekaadi nepaliidzeesi un nedzirdeesi manus vaardus. Tas ir taapat kaa kliegt pret veeju- tik dazhaadas mushinjas veel saskrien mutee un tas arii viss. domas jau arii tas nesakaarto, tik atkal pacelj gaismaa lietas, kas kaut nedaudz noseedushaas.
daudz doamaaju arii par to, ko iesaakt ar vasaru. Dace luudz, lai neaizbraucu, jo tad vinja palikshot viena.. Tu jau zini, ka nespeeju pamest Daci. vinja tachu man ir vieniigaa. un tieshi vinja man liek aizmirst par taam kakainajaam lietaam un liek man smieties un taa un shitaa.. nee nu vinjai ir taas miljons nekrietniibas iekshaa, bet tik un taa.. taapat kaa teevs ir viens vieniigs, taa arii Daciite man ir viena vieniigaa un gan teevs, gan Daciite ir lieliski, lai arii kas :)
teevam saku vieniigi paldies + Daciitei divtik! :)
" sanjemies, Marij! nu ja! Galvu augshaa un beidz te tagad murgot! Labaak palasi kaadu no taam graamataam, kuras atkal sapirkies!!" - pie sevis tikko nomurminaaju, tachu tad atcereejos to staastinju, kuru mamma man pastaastiija- Jaanji, Marijai ~ 4 gadi, visi devaamies uz zaljumballi parkaa, Anna pa kruumiem ar Aigaru speeleeja karinjus, Kaarlis ar Lauri kkaadas sheftes biida, bet Marija sapuceejusies seezh uz solinja malas un traki raud.. mamma pienaak un prasa, kas noticis, kaapeec Marija raud utt., un Marija atbildeejusi, ka neviens vinju neluudzot dejot. Un mamma paluugusi, lai teevs Mariju uzluudz uz deju. Taa nu shie abi dejojushi uz vella paraushanu. Marija nu smaidiijusi un bijusi bez gala laimiiga.
un es atceros kaa man patika dejot ar teeti.
laikam jau jaabeidz te pljurksteet.. (1:26)
BASTA