 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
marija_jekabs' Journal
TU zini, ka es varu nospiest pogu, pat būdams sašauts!
es ienācu, lai izietu.
nāc iekšā, es ārā..
man prieks, ka atnāci. tiksimies vēlāk.
štokkūk 2003
Tu sit man nost kaut vai ar atvērt krūstur, bet es Tev netic!
kā Tev liekas, kāds šeit ir dziļums?! es nezinu, kādi 300m! labi, es tieši to arī gaidīju, ka Tu teiksi! atver durvis un svied to mēslu te ārā! KO?! es uz to nepaļautos! ak dievs! mēs paguvām? izskatās, ka jā!
labi, beidzu skatīties filmas un eju gulēt (patiesību sakot, nevienu folmu neredzēju- pret tīvī bij pagriezta mugura).
iedomājies skatu- es+ biezais kažoks+ tie ziemas cimdi sēžu pieturā jau 15 min, gaidu autobuss. pēkšņi (paldies dievam) prātā nāk doma, ka vajadzētu tā kā apskatīties, cikos tas autobuss būs.
šī pietura uz laiku slēgta!
labrīt, Marij!
jutos, kā pilnīgs neveiksminieks- kā no tām amerikāņu filmām par tiem lūzeriem!
pēc tam sekoja dumpinieka cienīga aina- kā es šķērsoju ielu pie sarkanās gaismas, bet mašīna brauca pie zaļās gaismas!
septembrī braukšu uz Fraiburgu!
es gribu tikt prom, vajag svaigu gaisu un jaunas sejas.
ak jā, tika rezervēta vieta braucienam uz kalniem (tur ir sniegs)..
vakardiena bija satriecoša.