 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
marija_jekabs' Journal
pirms nu jau vairāk nekā stundas izlidoja Anda- neatceros uz kurieni viņa atkal aizšmauca!
kā parasti-Kaspars+Linda..atbraukusi Līva būs un mani ar sauc bariņā. Laikam Marika vēļ piekāps- visi pie Lindas, mēģinot iestudēt- vecos labo..
jāieiet vannā-jāizmazgā parūka. Jāiztīra istaba. Jāieiet veikalā un jāsapērk kaut kas vakaram. Mēģināšu nepārspīlē, bet ar Kasparu un Lindu tas nav iespējams! ;)
vannas istabā jaunus skapīšus pielika un arī kkādu leti ar izlietni..kaut kā dīvaini izskatās.
visu nakti Vade sūtija sms- viņš atkal aizbrauca uz to lauku pirtiņu- nu to.. Tu taču atceries! Viņš brauca viens. 3 stundas autobusā-viens. 3km ar kājām pa tumsu- viens. Kad vaicāju, ar ko viņš ir kopā- teica, ka ar mani. Kad pārvaicāju-" Tu taču neesi tur viens?!" viņš teica, ka neesot vis- ar pāris grāmatām un mani. sasodīti traki sajutos. gribēju būt tajā pirmā stāva istabā pie kamīna. sēdēt viņam blakus un atkal nodoties sarunām. viņš devāš prom no visa un visiem, lai pabūtu ar sevi un savām domām, no kurām nomācošās atstājis mājās. vasarā viņš tur brauca iekopt dārzu un pagulē sauītē uz tā saliekamā, garā krēsla.. mazgāties, relaksēties un aizmirsties tajā vannā, kas atrodas ābeļdārzā, kur toreiz dedzinājām miljoniem sveču. kāpēc es pēc tā nekad neilgojos?! liekas, ka tā visa nekad nav bijis. mēs esam, bet tik tālu, ka nevienam nav nojausmas, kad esam tik tuvu, tuvu otram. mēs par otru nezinām iti neko. par viņu es zinu 5 teikumus vairāk nekā viņš par mani. bet par mani viņš zina, ka mani sauc Marija..
viņam ir tādas pašas acis kā man, tādi paši pirksti kā man un arī lūpas ir tādas pašas. dīvaini. Tev tā nešķiet?! tas viss ir noslēpums. kuššš, nesaki to nevienam! :)
Current mood:
relaxed.Current music: ja- nobody knows it.
nu jau laikam pirms pāris gadiem:
vakar bija karsta diena, tāpēc devos uz Melnsilu, kur mani jau gaidī Karla, Linda un arī Kaspars bija atbraucis. Kāpjot laukā no mašīnas kaimiņi (Karla) jau bļaustījās, lai ātrāk skrienu pie viņiem, bet es vispirms gribēju izkravāt mantas. Kad tēvs ievadīja drošības kodu.. kad atvēra durvis, manu acu priekšā pavērās neiedomājams skats- manas vecās klavieres, kuras jau tik ilgi bija viesojušās pie kāda meistara. Vai Tu vēl atceries manas klavieres? tās, kuras reiz uzdāvināja muižniece, tās pavisam smagās-čuguna klavieres, tās ar visiem saviem svečturiem priekšpusē, tā izsmalcinātā skaņa, kas lika skudriņām pārskriet manu miesu jau pirmajā spēles brīdī.. tās bija dzīvojušas līdz ar mani līdz kļuva tik vārgas, ka nācās tās nodot meistara rokās.. un te nu tās bija, atjaunotas, gluži kā jaunas, gluži kā sieviete, kas progresējusi savā attīstībā pēc šķķiršānāš ar savu vīru.. manas skaistās un nenovērtējamās klavieres. mana sirds līksmoja un es piesteidzos tām klāt, acīs bija jaušama pateicība. nezināju, ko teikt. piesteidzos pie tām, taču tas, kas sekoja pēc tam bija drausmīgākais trieciens manai bērnības pasaulītei.. es atvēru klavieres. taustiņi bija palikuši tikai pāris.. ik pēc 3, tad 5 taustiņiem ieklāts polsterējusms ar apšūtu samtu- plauktiņi, kuros ieliktas sudraba un zelta dakšiņas, karotītes utt.. atvēru vaļā lielo " plauktu" .. tur stāvēja dažādas alkoholisko dzērienu pudeles. Apakšā pie " pedāļiem" stāvēja dažādas servīzes, šķīvji. vienā mirklī no prieka sajūtas viss pārvērtās vilšanās sāpēs.. viņš teica: " ak, jā! Aizmirsu Tev paprasīt- vai Tev nav nekas pretī.. Tev jau tāpat viņas nav vajadzīgas, vai ne?!" bet es klusi pamāju ar galvu un uzsmaidīju- " nē, nē.. viss ir kārtībā."
........................................
šodien es nejauši atradu Martas tantes notis. Vai atceries, kā mēs reiz spēlējām klavieres?! Vai atceries tās notis? vecajā drukā.. tās vecās, lielās grāmatas.. tās pašas notis, kas nu man ir vienīgi kā atmiņas, jo neesmu spēlējusi jau tik ilgu laiku. Pat neuzdrošinos. Bet šīs notis..
kādu dienu man atkal būs klavieres. Man būs šīs notis. Es atkal spēlēšu tās melodijas, kuras toreiz..
Current mood:
sad.Current music: ja- Goethe's werke.