 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
marija_jekabs' Journal
piektdien, 3.novembrī, pulkst.-16.00 mana māte ir atgriezusies Latvijā.. tiek beigta bumbulēšanās un muļķa laišana.. žurnālistu skolas apmeklējums tiek turēts regulāra apmeklējua līmenī..intensīva pievēršanās ķīmijai, fizikai, bioliģijai un matemātikai..
atpūta bijusi laba, jā, taču parādās stress sakarā ar viņas atgriešanos- ļoti jūtams.. atgriežas nesaskaņas un viss pārējais, kas šķiet bendējošs..
kāds man reiz teica, ka es uzlūkojot savu māti kā iemīlējies puišelis.. tāpēc nospridis, ka ar mūsu attiecībām viss ir kārtībā! Jā, neskatoties uz mūsu nesaskaņām un visu pārējo, es neaprakstāmi mīlu savu māti, apbrīnoju par to, ko viņa pārcietusi un izjutusi..taču tam visam pa vidu atkal uzpeld mūsu nesaskaņas.. tomēr.. viņa un Kārlis ir vienīgie cilvēki, kas man šajā pasaulē tiešām ir visdārgākie.. tie ir vienīgie patiesie cilvēki, kuri man ir, kuri man nozīmē tik sasodīti daudz.. kaut vairāk cilvēkiem būtu tādas mātes un Kārļi..
man nav ģimenes.. katrs aizgājis uz savu pusi, kā dēļ arī sabruka mana pasaule. Protams, varu pateikties un to arī daru- par savu vienreizējo un lielisko bērnību, kura man bija vnk pasakaina.. taču man tomēr ir māte un Kārlis, kas neskatoties uz savu attālumu (gan garīgu, gan fizisku) spējuši manī radīt/ saglabāt ticību, cerību un sapni.. ja mani nomāktu domas par nāvi, tad vienīgi viņu stiprā mīlestība pret mani un mana tik pat stiprā mīlestība pret viņiem nespētu pieļaut kaut domu par nāves ieleju..dzīvoju, lai sasniegtu savus mērķus, lai viņi ar mani lepotos.. lai pierādītu savam tēvam, ka man viņš vairs nav vajadzīgs tik pat ļoti, cik es viņam..un kādu dienu viņš sapratīs, ko viņš ir zaudējis.. kādu dienu viņš sapratīs, ka tā mazā meitene, kuru viņš reiz sauca par Dūdi, bet tagad tā sauc savu jauno sievu (tas starpcitu ir sāpīgi).. ka šī meitene nomira dienā, kad viņš pameta mani.. ģimeni.. liekot katram no tās locekļiem lēni, mokoši sāpīgi aiziet katram uz savu pusi, liekot kļūt par svešiem cilvēkiem viens otram.. kādreiz mēs bijām ideāla ģimene.. mans kādreizējais ģimenes ideāls (saglabājies līdz pat šodienai)..
Ir dienas, kad man pietrūkst savas ģimenes, kas nu dzīvo vienīgi mūsu atmiņās.. tas viss, kas ir noticis un tikai vēl notiks.. tas neļauj vairs būt vājam un liek kļūt modram, jo pieradinājis pie vilšanās piedzīvojumiem, liekulības un neļauj vairs uzticēties pat vistuvākajiem cilvēkiem, jo arī tie spēj pagriezt Tev muguru un sāpināt (tieši tuvākie, šādi rīkojoties, spēj sāpināt visvairāk)..
Kāds teica, ka tieši šī iemesla dēļ (ģimenē- atsvesišnāšanās vienam no otra) radījusi neizbēgamu mīlestības trūkumu, tāpēc arī es ātri iemīloties.. taču pēc kāda laika.. viņš teica, ka man vairs neesot sirds..
Current mood: no emotions.
Current music: la la la la laa la laaa.. life is wonderful.