tāda utopija, cerēt, ka cilvēki varētu sākt atšķirt pašvaldībai un valdībai veltīto kritiku. un vēl labāk, ja arī Saeimai.

manā galvā dzīvo pensionāre Anna

manas vēlmes vakar varēja tapt arī piepildītas. pateicoties pakulai satiku krievu pusmūža vīrieti, kuram jau ir 3 bērni, bet čigāniete izzīlējusi, ka būs 7i. ar sievu esot kā draugi tāpēc man bez vilcināsanās tika piedāvāts kļūt par viņa nākamo bērnu māti. naudas esot gana. esot pat maza karaļvalsts.
man bija jāiet mājās cept zivis draugam.

Tags: bilde, manuel cosentino

Rīgas laikā bija kāds jauks apraksts par dienasgrāmatu, kur vācu meitene neliekas ne zinis par apkārt notiekošo karu, ebreju nogalināšanu, pilsētas bombardēšanu, bet iet uz dejām, ēd un turpina dzīvot, un tāpēc viņas dienasgrāmata ir izsaukusi to sabiedrības nekontrolēto reakciju.
man vienmēr likās, ka karš atnāk un visas dzīves iznīcina, saārda, pat tos, kuru ģimenes paliek kopā. izrādās ka tā nav. to es nevarēju zināt. bet bija jāiedomājas, ka tomēr cilvēkiem darbojas spēcīgi pašsaglabāšanās instikti, kas ir arī vienaldzība, un neieinteresētība, arī ikdienas rutīnas stiprināšana.

tam mazajam itāļu aktierim, kuram kā reizi aizmirsu vārdu, bet viņš spēlēja džarmuša filmās un arī dzīve ir skaista, laikam, viņam varētu būt arī taisnība. kafiju dzerot sapņi skrien garām traki ātri un daudz, spēj tikai grābt to steigu un daudzslāņainību, kas ņirb visu nakti līdz pašam rītam. tiesa gan, arī aizmigt ir daudz grūtāk, jo pirms sapņiem galvā un visā ķermenī skrien domas.

redzēju sapnī vecu mīlestību. pamodos un jūtos ne tā kā citus rītus.

te bija vilki

Tags: bilde, debbie dicarlo

vispār neko negribas. dzīve riebjas. korupcija aug un cilvēki ir kakas.

ar cilvēkiem viss kārtībā. viņi ir tādi, kādi ir

tātad nozog velosipēdu. allaž jūtos droši, ja ritenis stāv aiz apsargiem, kas prasa caurlaides, un stāv tālāk dziļāk ēkā. un tā jūtos droši gadu. bet pienāk tas brīdis, kas skrienot lejā pa kāpnēm un ieskrienot novietnē, tur viņa nav. nav pazudis, izbijis, varbūt kāds aizņēmies, varbūt kāds aizstūmis citur, varbūt pati kkur ne tur noliku.
nē.
divriteni nozog. ienāk apsargātās telpās, kurās apsardze šoreiz nepaprasa carulaidi čalis baltā t kreklā un baltās biksēs. ienāk un pēc 4 minūtēm iziet ar manu sieviešu divriteni. šķiet tāds nieks. un tik nepatīkami.
kā tagad attapties.
darbā saņēmos, bet kad sargi sāka atvainoties tad gan parāva kamolu kaklā uz augšu.
tad aizgāju mājās. vēl paraudāju, jo tā tomēr dāvana, un tāda dārga un laba dāvana un praktiski ārkārtīgi noderīga un mīļa. un es jau pati viņu tur nepieslēdzu, skrēju, neiedomājos, muļķe.
un tad atvēru vīnu. paņēmu sieru, iedzēru vīnu. un gāju gulēt.
no rīta jau viss ok. jādomā par jaunu divriteni.