man riebjas reklāma. man besī iespēja dabūt lietussargu par iztērēto naudu par nevajadzīgiem sūdiem, man riebjas, ka man piedāvā kļūt par brīvprātīgo reklāmas plakātu ar krekliem, cepurītēm, pildspalvām un mizotiem burkāniem.
derdzas nejaušie saukļi un aktieri, kas parādās pat tad, kad ceri, ka diena ir pilsētā tīra un maiga.
un vēl vairāk kretinē, ka es akceptēju to visu kā pieņemamu. reaģēju uz vārdiem un nosaukumiem, vērtēju, kas labs slikts un ļaujos reklāmas lapiņām savā pasta kastītē

katru reizi kad nelabā balsī sāku lamāties, man vienk ir jāpajautā: kas noticis un vai nevajag palīdzēt. jo, protams, ka man vienk vajag palīdzēt. vienk palīdzēt. iznest šmucspaini, pieslucīt sanestās zemes un sakārtot garšvielas pēc alfabēta.

vajadzētu atsākt dienasgrāmatas rakstīšanu, citādi trūkst pieturas punktu un problēmu sākumu.

fucking A

vēl nāks piektais gads, asins lietus līs un visaugstākās priedes nolauzīs.

Tags: citats

ja katru reizi, kad kāds iedomātos, ka gribētu tapt nošauts, tas arī notiktu, droši vien nebūtu tik daudz idiotu.
un netrūktu arī pārtikas, dzeramā ūdens un tīrības.

miegs nāk un nespēj stāt pie loga rūts man muša dūc un ventilators virs galvas ir ar mani vistu spalvas, kas mutē rada melnās tējas rūgto garšu, un kādu smaržu. bērnības varbūt.

Tags: aldo lanzini, bilde

dzīvot vienai ir tik kruta, pizģec!

Current Music: paolo conte sparring parter

vakara pelde: karstas dušas un vēss ūdens. ielecu celiņā slaidi no pakāpiena. iepeldu vienu baseinu ar kādu vecu dāmu, bet ko tur daudz,arī citi celiņi aizņemti: peld kāds jauns kungs, kāda cita jaunāka dāma un vēl citi. peldu savā nodabā, labi mans ritms ir pavisam cits kā tai dāmai, kas baseinu šķērso ejot, nevis peldot. bet es to sarpotu un pieklājīgi viņu appeldu.
te iesvempjas manā celiņā vēl viena tieši tāda pat dāma, tikai tai ri zaļgans nevis zilgans pelkostīms. es saprotu: jaunām meitenēm rādām īsto vietu. mainu lokāciju. eju pie tās pusmūža dāmas, kas blakus celiņā. A tā vispār viltniece redz, ka es peldu ātrāk, apdzenu un tā, bet kattrreiz sagaida manus pēdējos vēzienus un tad metas peldēt priekšā. johaidī. nu es jau varu appeldēt.
bet tur ziniet, starp tiem abiem peldceliņiem, ir tas ūdenpūtis. un tad nu nāk tas vīrietis, kuram vēders iet pa priekšu un nav nošķirams no pārējā ķermeņa. Viņš pie tā ūdenspūša plīvo līdzi straumei un man katrreiz jāpeld garām, viņa kroku vilnim pavadītai, tā straume mani pamet līdzi un es tik noskatos kā viņa puncis peld ar mani.
neiecietīgi, jūs nogrozīsiet galvu un teikstiet: fui.