sēžam katrs pa vienam. ēdam gulašzupu un ēdam salātus, mazliet cepeti vai karbonāti un kādu saldo. citi ienāk tikai uz mazu mēriņu un vienu šokolādes konfekti. ir tikai divi galdiņi kur sēž vairāki, pie kāda dzer superīgo tērvetes alu, pie otra meitenes ietur savas vakariņas. es arī. vēroju kā ienāk pēc darba nogurušas sievietes, ienāk vīrieši pieklājīgos mēteļos, paēd un aiziet. un tad vēl baznīcas iela, kur bez mašīnām siro tukli pensionāri un jaunieši, kas runā lauzītā krievu valodā. gaismiņas spīd, zivi ēd restorānā, bet ķiršu vākšanas veikals veras ciet.
man ar kafiju ir visādas attiecības: garšo reizēm melna ar saldām šokolādes kūkām, citkārt tikai tik balta, ka kafijas smarža knapi jūtama. bet tā smarža, no maltām kafijas pupiņām dievīga, tāpat kā pašas pupiņas kā plastmasas lodītes ar pilno brūnumu un eļļas smago sajūtu. tomēr ikdienā mēģinu atturēties, jo savilktie nervi pe kakla skriemeļiem un satrauktie pirksti uz klavieru taustiņiem kļūst tikai sāpīgāki. rokas dreb. bet tā gribas, tā gribas....
es piemēram, nevēlos doties uz vjetnamu. man nebūs brauciena laikā naudas, man tur nav vietas un pārāk daudz svešu cilvēku. labāk dotos uz gruziju vai armēniju.
es nekad, uzsveru: nekad!, neatradīšu kumodi, kādu iedomājos un ko varu atļauties. jo tā kumode stāv pie maniem vecākiem. un nav man nekur citur ieraugāma. dzīve.
Zikova draudzene, skaidrojot, kāpēc draugs ieradās kinoteātrī ar pielādētu ieroci, teica, ka viņi ejot pavēlu vakarā pa bīstamām vietām un šādi jūtas drošāk. bīstamās vietas esot tur, kur viņa dzīvojot: pie Rīgas 1. slimnīcas. vēl viņa teica, ka Zikovs līdz šim ievērojis visas prasības ieroča glabāšanā un nēsāšanā, tāpēc arī nav astājis savu Glocku mājās, jo tur nav seifa, bet paņēmis līdzi uz kino. Ienest kino ieročus gan ir aizliegts.
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
