sprāga mums apkārt raķetes un brucināja sienas, šķīda ķieģeļi un juka virtuves garnitūra. bet karš beidzās un tad mārtiņš freimanis ievēlās pa logu un ar harpūnu nošāva manu vecmāmiņu. man nekas cits neatlika kā viņu nodurt ar adāmadatu.
beidzot dimiteri ir skaidri pateikuši, ka dzīvo savā karaļvalstī, ko vada Andris Pirmais un viņiem ir visu svēto parādu atlaišanas gaviļu diena
līga dimitere raksta...
kristieši vispār ir traki; tik salti, tik atsaucīgi, tik saprotoši un labu griboši, tik pilni mīlestības, piedošanas, un nožēlotu grēku. bet beigās viss apraujas pie vārdiem: es saprotu. un kad nesaprot, tad asinis līst un dambis dzied.
starp runas brīvību, siltumu zem segas un staipīšanos pāri jogas tepiķiem, vakar izvēlējots kristiešu valgus: uzdziedājām pāris dziesmas, parunājām par lietām. kafija, tēja maizītes un baznīca.