pamodos ar dziesmu uz lūpām, tikpat labi varēju ar kliedzienu: nāc ārā no metāla zārka, nāc ārā, taisnība nāc! viss asaru pērlēm rotāts un klāts un asins rozēm klāts! un Staburāaags!
ir tik mokoši atnākt ap pusnakti mājās un saprast, ka nav siltā ūdens. un nav neviena, kas zinātu, kāpēc. pārvladnieks varbūt zinātu, bet nav zināms, kā viņu sazvanīt.
pārlasīju daļu komentāru pie raksta par augsti godājamā bērziņa izrunāšanos. tātad grupas mums ir trīs - bērziņš nekam neder- fui pē kaka ar āža kāju - žurnālisti nekam neder- suņi dzelteni un lien manās mājās, uzmācas manam bērnam - un tad tie, kas... aizmirsu kas
dāmas gados, kam sirmums matos, sākušas pūsties ar smaržām. eju pa ielu jūtu pēc ziediem, tā kā maijpuķītes, tā kā liepziedi, nu bet, protams, man priekšā pieklājīga kundze defilē.