rīti ir karsti, aizveru logu un tad metos iekšā brokastīs. ēst negribas, bet turpat kaut kur starp putru un melno tēju es zinu, ka sākas diena.
pusdienas ir kaut kas līdzīgi. ēst gribas, varbūt negribas, varbūt nav skaidrs, bet pēc tam ir zināms, ka var turpināt vēl vairākas stundas skriet un diet un salīt rudens lietos un ziemas sniegos.
tad ir vakariņu laiks. bez tā var arī iztikt, daudz labāk piedzerties sarkanu vīnu un iet snaust, aizmiegot pie dorotijas dzelteno ķieģeļu zemē vai pie tarantino bležiem, vai ar jebkurā citā paralēlajā pasaulē iemestu aci.
un tad ir nakts. un tad nākamais rīts.

šodien gatavoju plovu. kg sīpolu, kg burkānu, kg gaļas, kg rīsu. viss gatavojas stundām. un būs superīgi.