nu jā jā, es zinu, pasaku laiki, kad dārzā ābelēs aiz loga sēž kaimiņu puikas kā mazi prinči un skatās naktī kā es guļu, kur mirušās vecāsmātes vērpj rasas pērles uz ērķšķogām un kur ceļš pie zelta ir katrā koka dobumā un čuskas alā, ir pagājuši.
nu taču!

Bet par Annu German, tā ir dziedātāja, kuru man tēvs parādīja. Laikā, ka viņš dienēja Padomju armijā, šī bija viena no tām retajām dziedātājām, kuras dziesmas skaļruņos skanēja. Es varu tikai iedomāties, kā tie ļaudis, kas aizsūtīti dienēt nekurienē, klausās dziesmas, ko dzied sieviete, kas garāka par viņiem visiem kopā ņemtiem.