diena ir sākusies. satiku agri semēvicu un pilnīgi atplauku. iedmoājos 100 debijas deju soļus, laimīgos ritmus (tev dimantunav!) un sirds iesila un dejo. tad vēl rožābolu andris man uzdāvināja: esot no viņa dārza, pats stādījis un audzējis, visu varasu laistījis. un tas suns pa ceļam, kā no vecmeistaru gleznām garām kājām un izliektu muguru un garu purnu.
tagad tikai nelaist to visu vaļā un nesākt domāt par to, cik visi vientuļi.