biju mazdārziņos Rumbulā. netālu no lidlauka. pa ceļa aizvedām kādu klibu Ivanu līdz viņa mazmājiņai. vecs kā pasaule un klibo kā zirgs.
un tad es satiku vēl jevgēņiju un ņinu, kas izmetusies vienā kreklā lasīja avīzi un rādīja savus lokus, sarkanās tulpes u kā viņai gar slieksin Daugaviņa tek.

tad satikām raisu un sergeju, kas lielīja Latvijas labo zemi un kliamtiskos apstākļus, kas nav nemaz kā Ukrainā.
baigi jauki. sirds iesila.