tikko biju rīgas centrālcitumā. nez kāpēc pēc pustoru studnu ilgas staigāšanas pa gaiteņiem, pagalmiem, kamerām, virtuvē, un runāšanas ar darbiniekiem un ieslodzītajiem, man kājas metas šķērsām.
gribas vienu malku vīnu. lai gan vairāk noderētu grēda.