hernhūte bērnība dienas pavadīja kopā ar savu brāli un, kamēr mamma darbā, viņus pieskatīja ģeds, kurš pārdzīvojis karu, nu īstens vectēvs. viņiem katru dienu bija mjortvij- ķihij čas. vasarā, kamēr bērni tusējas pa lauku un lauku tur apkārt daudz, viņš esot svilpis svilpi, lai sīkie zina, ka jānāk mājās un jāliekas gulēt. māla svilpīte kā putniņš bijusi un tad visi kaimiņu bērni paslēpju vidū teikuši, ka sīkajiem jāiet mājās gulēt. Svilpe bijusi tik skaļa, ka pat pie mammas darbā bija zināms, ka laiks iet mājās.