kartupeļi, saldais krējums, olas, sīpols un šokolādes našķis, veikalā gaidu pārdevēju un viena paciņa ar saldo krējumu tieši plauktā palikusi. pie ieejas stāv divi mazi bērni un spēlējas ar veikala vārtiņiem, dusmīgs vīrietis viņiem neko nepirkšot, jo viņi nav pelnījuši. paņemu savu saldo krējumu un eju laukā un mamma pie bērniem pienākusi: netīšām viņai acīs ieskatījos, viņa novērsās: abas acis milzīgos zilumos uz kakla nobrāzumi.
es gļēvi aizgāju prom, bet vajadzēja varbūt pateikt, lai sieviete padomā par palīdzību no soc. dienestiem, policijas un bērnu tiesību inspekcijas.
fui man. bet kas es esmu, lai jauktos citu dzīvē, bērnus pie sevis paņemšu?