Ja Pāvils Ivaničs jautās vai esmu tevi sitis vai ne, atbildi "nebūt ne!" Un es tevi vairs nesitīšu. Rau, es pārmetu krustu. Un vai tad es tevi situ aiz ļauna prāta? Situ tāpat, ne aiz šā ne aiz tā. Man tevis žēl. Citam par to sirds nesāpētu, taču es, lūk, vedu... pūlos.