Nāc ārā no metāla zārka, nāc ārā, taisnība, nāc! Viss asaru pērlēm rotāts un klāts, un asins rozēm klāts.
Nāc ārā uz bagātu ražu, nem šķēpu griezīgu līdz! Cērt katrai nezālei galvu, kas mūsu laukos dīgst!
Un ne tik vien netaisnos augus lai tava sodība skar: Cērt gabalos žēlastību, un līdzcietību ar'!
Jā, visu, kas cīņā pret tevi, tavs asmens zemē lai slien. Mēs negribam saldas druskas, mēs gribam tevi vien.
Nāc ārā, nāc ārā! Cik ilgi miegs tevi valdzinās smags? Jau tūkstošiem gadu sēro pēc tevis Staburags.
|