tu nāc ārā no zeltītām lustrām robotiem un gravētiem ozolokoa paneļu iekļautiem un ar paklājiem izklātiem gaiteņiem un gaidi to skaisto pūli, kas metīs ziedus, dāmas gaisa skūpstus, kungi skaisti salutēs un mazi bērni sniegs ar šokolādi nosmērētu rociņu pretī.
bet sagaida pūlis, kas kliedz par asinīm un sūdiem, rāda asiņainas galvas un met ar tomātiem un olām.
pavada pa kvartāliem un pie radio ar naidīgā pārgrieztu seju un ritenim uzspodrinātu stūri gaida, kad nāksi laukā.
nu kā vispār šitādā valstī var justies